Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

VIEDOKLIS

 

 

Visu laiku lasītākie viedokļi
Ūdenstūrisms. Quo Vadis? [13]
Vai kanoe laiva ir stabila? [3]
Microsoft AutoRoute. Atsauksmes uz karstām pēdām. [6]
Mīti un pieņēmumi par laivām [1]
Pyranha Speeder: pirmie iespaidi Gaujā pie Siguldas. [8]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
Ūdenstūrisms. Quo Vadis? [13]
Straujūdens trases Anglijā un Velsā [3]
Inovācijas? [72]
Vai kanoe laiva ir stabila? [3]
Pyranha Speeder: pirmie iespaidi Gaujā pie Sigulda [8]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Laivu drošība

Atis Rektiņš, 02.05.2008

Komentāri [3]

 

 

Kamēr Latvijā bikli tiek diskutēts par kvalifikāciju, zvaigznītēm un par tiesībām izvēlēties arī dzīvībai bīstamu laivošanas stilu, Kanādā par to vairs diskusijas nenotiek.

 

Pavisam nesen - 30. aprīlī Kanādā stājās spēkā noteikumi ar sarežģītu nosaukumu - Special - Purpose Vessels Regulations and the Vessel Operation Restriction Regulations. (Īpašas nozīmes peldlīdzekļu noteikumi un peldlīdzekļu darbības ierobežojumi).

 

Liela daļa šo noteikumu ir samērā garlaicīgi - tie nosaka kur, kā un kāpēc drīkst vai nedrīkst braukt ar motorlaivām, galvenokārt, vides aizsardzības nolūkos nacionālajos parkos. Tomēr ļoti interesants ir viens šo noteikumu aspekts (citāts no Kanādas Transporta Ministrijas preses relīzes):

“Jaunie specializēto peldlīdzekļu noteikumi iekļauj nozares labāko praksi, visām upju raftinga kompānijām galvenajos vilcienos nosakot peldlīdzekļu un drošības ekipējuma standartus, tādus kā ķiveres, vestes un to ekvivalentus, un apstākļus, kad tie jālieto;  tādus darbības standartus, kā pirmās palīdzības sniegšanas apmācību, iepazīšanās braucienienus un drošības instruktāžu; un detalizētu ierakstu uzturēšanu par katru ekskursiju.”

 

Tātad privātajām raftinga kompānijām būs jāievēro centralizēti drošības noteikumi, kas iekļaus arī noteiktas apmācības. Vismaz pagaidām šie noteikumi neattiecas uz privātpersonām (daļēji attiecas, jo ir upes, kur atļauti tikai komerciāli organizēti nobraucieni). Nedaudz uz dienvidiem - ASV, aizvien vairāk jau runā par citiem noteikumiem, kas attiektos tieši uz privātpersonām, visvairāk saistībā tieši ar jūras kajakošanu (droši vien laivošanas ekskursiju organizatori par drošību piedomā paši, zinot, ka pat niecīgākais negadījums būs iemesls skarbiem tiesu darbiem). Tajā pat dienā, kad Kanādā ar likumu raftotājiem uzvilka ķiveres un ierobežoja kustību brīvību ar peldvesti - 30. aprīlī - lielākajā ASV laikrastā USA Today publicēts interesants raksts par aizvien pieaugošo negadījumu skaitu uz ūdens, kuru izraisa jūras kajakisti.

 

Rakstā minēts, ka kajaku glābšanas darbi jūrā (un ar tiem saistītās izmaksas) pieauguši tik ļoti, ka ASV krasta apsardze un citi jūras glābšanas dienesti vēlas ierosināt likumdevējiem noteikt obligātas apmācības visiem, kuri plāno doties izbraucienos pa jūru. Tā kā glābšanas darbiem tiek tērēta valsts nauda un šādu likumdošanu ierosina nevis kādas mazpazīstamas biedrības, domu biedru grupas vai nevalstiskas organizācijas, bet gan ļoti liela un nozīmīga valsts iestāde, iespējams, ka likumdevēju reakcija būs ātra un ar pietiekoši paredzamu iznākumu.

 

Kaut arī glābšanas gadījumu skaits, kuros neviens nav gājis bojā, ASV netiek centralizēti uzskaitīts, statistika rāda, ka no 710 letāla iznākuma nelaimes gadījumiem uz ūdens, 72 cilvēki gāja bojā ar kanoe saistītos negadījumos, bet 27 - ar kajakošanu. Skaidri redzams, ka nomācošais vairākums negadījumu noticis tieši saistībā ar motorlaivām, tomēr kajakošanas un kanoe daļa pieaug negaidīti strauji. Tiek uzskatīts, ka 2007. gada laikā cilvēku skaits, kas devušies izbraucienos ar kajakiem ir palielinājies par 25%, sasniedzot 12,6 miljonus cilvēku. (4% valsts iedzīvotāju, Latvijā tas būtu 90 000 cilvēku).

 

Galvenās pretenzijas ir par to, ka laivu (šajā gadījumā jūras) braucieni ir kļuvuši pārāk pieejami, tādēļ visai bieži cilvēki tajos dodas bez jebkādas pieredzes.

 

“Cilvēki dodas uz lielveikaliem, nopērk kajaku, un bums, ūdenī iekšā, saka Džons Malataks no Krasta apsardzes laivošanas drošības departamenta. Viņi neapmeklē laivošanas kursus, viņi dodas uz attālām vietām, viņi nezin, ka pirmā lieta, kas jāievēro, ir glābšanas vestes uzvilkšana, viņi apmetas otrādi un tad neviens nav tuvumā, lai palīdzētu.”

 

Kaut arī Latvijā šāda veida iepirkšanās fāze vēl tikai priekšā, pieaugot interesei par laivošanu, nevarētu būt tālu diena, kad arī Maksimā par 50-90 latiem varēs iegādāties jūras kajaku (līdzīgi kā izcilas kvalitātes velosipēdus vai piepūšamās laivas) ar tādiem vilinošiem maršrutu aprakstiem kā “Rīga - Roņu sala” vai “100 km pa Baltijas jūru”, kā arī sīkiem burtiņiem iespiestu pamācību uzmanīties uz ūdens. Aplūkojot CSDD peldlīdzekļu reģistru, redzams, ka 2007. gadā airu laivu (iekļauj arī nelielas motorlaivas) pieaugums, salīdzinot ar 2006. gadu, ir 23%. Airu laivu reģistrācija ir brīvprātīga, tādēļ patiesie cipari noteikti ir vēl lielāki.

 

Opozīcija ASV pret potenciālu noteikumu ieviešanu nav liela - Amerikas Kanoe Asociācija gan ir pret jebkādiem noteikumiem, oponējot, ka tad arī tiem, kuri vēlas braukt ar velosipēdu, būtu nepieciešams iziet kursus, tomēr liekas, ka daļa ar laivošanu saistītu organizāciju atbalstītu notikumus, ja vien tie nebūtu pārāk ierobežojoši (tikai lietot glābšanas vesti, iziet salīdzinoši vienkāršus ievada apmācības kursus).

 

Jau iepriekš minētajā USA Today rakstā teikts, ka “eksperti apgalvo, ka cilvēki nenovērtē to, cik viegli ir apgāzt kajaku, jo liekas, ka šīs laivas ir vienkāršas un viegli izmantojamas. Bet tas nav tikai ūdenssports, tas notiek jūrā un cilvēki nepiedomā, kas notiek tad, kad tu nokļūsti ūdenī, kurš ir auksts.

 

Redzot notikumu straujo attīstību, iespējams, ka drīzumā Eiropā arī var sākties diskusijas par šo tēmu. Grūti gan iedomāties cik baisus un drausmīgus noteikumus Latvijas iestādes varētu izdomāt, tomēr izskatās, ka arguments, ka demokrātiskajā pasaulē katrs brauc kā grib un viņam neviens nevar norādīt vai šajā upē drīkst braukt vai nedrīkst un vai jāvelk peldveste vai nē, drīz vairs nebūs patiess.


Klubs > Tēmas > Viedoklis

Lapu uztur: Inno.web