Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PIEDZĪVOJUMI

 

 

Ceļojums pāri Eiropai poļu stilā

Atvars Eglītis, 10.02.2011

Komentāri [6]

 

 

Kas ir poļu stils, jūs vaicāsiet?
Tas ir tā, kad salādē visas mantas bagāžniekā, tad uz sēdekļiem, tad aizspiež (ne bez grūtībām) pakaļējās durvis un tad pārpalikušo iespiež pāri priekšējiem sēdekļiem (kuri iepriekš jau sabīdīti maksimāli uz priekšu) tā, ka ar galvu jātur mantas, lai tās negāztos uz priekšu (ja pa ceļam ir jaizkāpj, tad pēc tam jāsavāc uz sēdekļiem sabirušās mantas, jāiespež atpakaļ aizmugurē, tad ātri jāielec, ar galvu noturot tās no krišanas).
No malas mašīna izskatās kā pārvietojams herbārijs, nemaz nerunājot par to, ka uz jumta slejas trīsmetrīgs kanojs un kajaks, pildīti ar kempinga krēsliem, paklājiņiem, tentiem, teltīm un līdzīgām pirmās nepieciešamības lietām.
Ak, jā, mašīnīte arī poļu stilā – Renault-5 ar jaudīgu 1,1 litru motoru, kuru no servisa saņēmu iepriekšējās dienas pusdienlaikā. Nu ja, arī nauda ceļojumam ienācās apmeram tad pat. Lieki teikt, ka līdz tam ceļojums bija tikai sapņu līmenī.


Todien Olgas telefons iezvanījās un balss no melnās kastītes nočerkstēja sakramentālo: „Braucam”!
Braucam!!! Vecā pasaule palikusi aiz muguras, jaunā paveras priekšā, vējam svilpojot gar mašīnas sāniem motora dunoņas pavadībā. Lietuva, saule spīd, lauki traucas garām, motors... ē,ē, kas tad nu? Viņš apklust... vēl ripojam, ripojam un spītīgais dzelzs gabals, kuru Olga mīļi sauc par „mazo spoku”, skaisti apstājas tilta vidū.
Kad nepalīdz startera ziuziuziuzināšana līdz aķīša infarktam, grābstīšanās gar vadiem, filtriem un nelabā piesaukšana, prātā sāk iezagties minorīgas domas. Vai tiešām, te tas viss tā arī beigsies?
Mazliet nomierinoties, tiek secināts, ka degviela nepienāk kur vajag. Pie tā tiek vainots nabaga sūknis. Tiek zvanīts draugiem un ekspertiem. Daži iesaka apiet sūkni, kādu nosēdinot uz haubes ar benzīnkannu un šļauku, citi saka, ka sūknis pagalam un jāpērk jauns.
Sākam balsot. Tūlīt pat atrodas izpalīdzīgi braļukas. Vieni aizved līdz tankštellei, citi līdz netālam servisam.


Pie servisa esam ap astoņiem vakarā, durvis ciet, bet uz tām telefona numurs. Nē, šodien vairs nē, rīt, atbild telefons. Atbildu, ka liksimies tepat gulēt un gaidīsim. Kamēr pustumsā meklējam teltsvietu, sāk zibsnīt lauku ceļu sakratīto spēkratu uguņi. Divas mašīnas ar servisa darbiniekiem un īpašnieku ir klāt, kas ļauj domāt labas domas par leišiem.
Vārti tiek rauti vaļā, arī „mazā spoka” haube, vīri iebāž tur galvas, ik pa brīdim ārā izlido kādas liekas detaļas, vadiņi un trubiņas. Tiek nomainīti trīs vai četri sūkņi. Nekas nelīdz. Gaisa augstspiediens tiek pūsts pa otru galu, kā rezultātā no benzīnbākas izšļācās susla, no kuras par mata tiesu izvairās boss.
Es saku Olgai: „Tūlīt viņi gribēs, lai mēs izkrāmējam visas mantas, un tad izjauks mašīnīti pa sastāvdaļām”.
Boss saka: ”Vai jūs nevarētu izkrāmēt... ”


Pēc četrām stundām atklājas, ka benzīnbākā aizdambējies filtrs. Nu re, pēc neilga laika mašīnīte atkal ir salikta savā veselumā, un es, ķerot pēc maka, atskāršu, ka man tur ir tikai 30 eiro skaidrā. Sāku jau apspriest solijumus braukt uz tuvāko bankomātu, bet džeki, saskaitot skādi, paģērēja až 20 eiro, no kuriem es arī ar prieku šķīros.


Heijā, piedzīvojumi turpinās! Ripojam tālak cauri nebeidzamiem Polijas miestiņiem ar „vulkanizacia”, „skup palet”, „vipadki” , „zabitih”...
Vācijas autobāņi skrien mums garām kā stāvošiem un te pēkšņi, viduslaiki...
Francija! Senie akmeņi, senie putekļi, romantika! Neticami, esam klāt. Dromes upe tepat lejā veļ smaragdzaļos ūdeņus, virs tās Crest cietoksnis septiņstāvu mājas augstumā fascinē, kalnu virsotnes tālumā tērpušās dienvidu mirāžas apmetnī. Jūtamies kā gaisā pacelti un mēģinām skart zemi ar kāju pirkstgaliem...


Open Canoe Festival!
Pilna upe ar kanoe braucējiem(esot bijis ap 200). Upe vienkārša, kā Sočas hausfraustrecke, mazliet pat velk uz susuru, kad pēkšņi pamanām krastā stāvošus, aukstumā drebošus bērnus pie apgāzta kanoe. Kas nu? Pateicoties Olgas franču valodai uzzinām, ka esot apgāzušies, bet tēti straume aizrāvusi tālāk. Vieta ir kā lamatas, prom no upes netiek, jo apkārt saauguši dzelkšņaini krūmi. Telefonu līdz nebiju paņēmis, jo kam gan zvanīt? Te garām brauc pārītis uz SOTa, māju ar rokām visādos veidos, bet šie tik smaida un māj ar galvu. Pēdējā brīdī tomēr sasparojas iebraukt atstraumē. Paskaidrojam situāciju, un čalis, piezvanot uz policiju, noskaidro, ka tēvs atradies, un sākta glābšanas operācija. Tiešām, nepaiet ilgs laiks, kad glābēju brigāde mūs pamana un, nicinot dzelkšņus, izlaužas caur krūmiem. Uz jakām tiem rakstīts „sapieur-pompieur”, laikam ugusdzēsēji. Labi, ka labi beidzās.


Pie kāda tilta pamatīga krāce. Visi nes apkārt, daži brauc. Šķiet, jābrauc pa kreiso pusi, bet te man garām panesas vietējais kanaks un aizbrauc pa vidu, ai, metos šim pakaļ. Avantūr (kurai sekoja arī Olga ar kajaku) beidzās visnotaļ veiksmīgi un aiz tilta no saliņas varējām tīkami noskatīties uz kreisā varianta piekritējiem. Āre, te nu iet jautri! Fotoaparāts tiek mests zemē un grābts pēc striķa. Kādi trīs, četri džoriki laimīgi tiek izzvejoti malā.
Vēlāk vakarā izrādās, ka izglābtie bērni ir mūsu kaimiņi kempingā.
Vel vēlāk vakarā paelja, orķestris, party.


Viss kādreiz beidzas, beidzies arī kanoistu festivāls, un ceļš ved mūs tālāk uz pāvesta pili uz Aviņonu. Pa starpu, no motoriņa 36 zirgiem kādi 12 bija devušies atpūtā, un, mēģinot uzbraukt pils daudzstāvu stāvvietas pacēlumā, ciešam fiasko. Pēc tādas pārpūles arī pārejie zirga spēki uzdod, un mēs pametam Renault-5 vietā, kur stāvēt nedrīkst. Cerot uz franču policistu labsirdību, zem logu tīrītāja atstājam zīmīti, kurā ar Olgas skaisto rokrakstu, skaidrā fraņču valodā rakstīts, ka aizgājām meklēt servisu. Tad dodamies aplūkot vietas, kur Romas pāvests minis grantainos celiņus. Arī mēs minam tos un maldamies šaurajās Aviņonas ieliņās, kur kājas mūs nes.
Viesmīlīgs francūzis palīdz mums iestumt mašīnu un mēs dodamies prom uz kempingu vienkārši kaut kur Francijas dienvidos.


Rītā, pēc kārtējās vizināšanās pa kempinga celiņu, stumjot sev priekšā automobīli, atrodas kāds francūzis, kurš, paziņo, ka tā tak franču mašīna, to var salabot un dīvainā kārtā to arī izdara. Visi zirga spēki atkal gatavi vilkt un mēs velkam ar;

Monāko, Montekarlo, Nica, Vidusjūra...


Klubs > Tēmas > Piedzīvojumi

Lapu uztur: Inno.web