Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PIEDZĪVOJUMI

 

 

Stāsts tumšiem rudens vakariem

Māris S., 15.07.2010

Komentāri [0]

 

ar garu priekšspēli, izmēģinājuma braucienu un vizināšanos pa salām. 1.daļa.


No dienasgrāmatas
 

5. Augusts 2009
Sastāvs
Māris
Mārcis
Raitis
Sandra


Mums ir plāns
1. Braukt pa jūŗju (tā domā Mārcis)
2. Izlaist riņķīti pa Igauņu saliņām (tā domā Sandra)
3. Un vismaz nedēļu neatgriezties Latvijā (tā domā Māris)
4. Pavizināties ar laiviņu (tā domā Raitis)
 

1. diena, saule riet
Laivas ir uz jumta, airi padusē otrā rindā sēdošajiem
Esam ceļa jūtīs! Pa ceļam tomēr nākas piestāt Statoilā - Salacgrīvā, lai iepirktu alu. Mārcis saka:
"Vajag iedzert alu, lai gribētos dzert šņabi"
21:4o. Igaunija mūs sagaida ar miglu, tā esot laba zīme: rīt būs saulains un bez vēja
Ceturtās - pēdējās dienas rīts
Sēžu uz akmens Kõinastu salas N stūra stāvkrastā un mēģinu atcerēties kur būts. Ir 8.oo no rīta.


Bet, visu pēc kārtas!
Faktiski doma bija jau sen, taču kā jau daudzas domas, kaut kur nogaidoši karājas gaisā.


Priekšspēle
Iet gadi
Jūnija sākums.
Vienu ceturtdienas vakaru iznākot no baseina redzu, ka ir missed call no Mārča. Atzvanu, prasu,
kas un kā. Mārcis aicina iet uz krogu un iedzert kādu alu. Finanšu situācija krogus apmeklējumu
neveicina, bet kādu pasākumu varētu. Gaisā virmo doma par braukšanu uz Igaunijas salām. Varētu apvienot patīkamo ar lietderīgo un izrunāt pasākumu - piedzerot alu. Mārcis piekrīt, jo ārpus Latvijas šogad nav ticis un labprāt kur aizbrauktu. Nu tik jāizdomā bāzes vieta. Pie Mārča nevar, jo viņam mājās mazs bērns, bet pie manis - katrā laikā.
Jāsaprot kam vēl varētu būt interese. Zvanu Kasparam. Viņam prioritāte šovakar ir basketbols. Ka ne, ne. Zvans MārimT. Viņš gatavs braucējs un arī pret alu iebildumu nav. Uzgriežu arī Mikam. Miks pret alu neiebilst, bet pret iespēju braukt uz Rīgu gan. Taču piedāvā alternatīvu - ierasties pie viņa Jelgavā un tur arī nakšņot (tik jāpaņem savi guļammaisi). Mūs ar to
neiebaidīt - braucam. Izbraucu no Ķīpsalas (jo šeit pie baseina tika organizēta apzvanīšana) un braucu pakaļ Mārcim, jo šeit zem tilta pie Latvijas Bankas viņš jāsavāc. Strelka notiek. Tālāk rodamies jau divatā.
Nākamais pieturas punkts - Kaņiera iela (mans lauku rančo) no kurienes jāsavāc guļammaisu
krājumi. Pa ceļam konstatējam, ka var sanākt gauži, jo pulkstenis jau 21.5628412 un ir iespēja
palikt bez alus, tāpēc veicam optimizāciju. Mārci izsēdinu pretī Maximai, bet pats turpinu ceļu pēc guļammaisiem. Guļammaisus salasu. Ar to problēmu nav. Savācu Mārci pie Maximas. Alus ir, bet paiku viņš nav paspējis nopirkt. Nu nekas - ir labi. Nav mirstamā kaite. Savāks citur
Nākamais pieturas punkts - Āgenskalna tirgus, kur jāsavāc MārisT.


Pa ceļam iebraucam Nestē, kur Mārcis jau sāk sildīties ar alu.
MāriT savācam kā plānots. Nu ceļš uz Jelgavu, pa ceļam iebraucot Rimi uzpaikoties.
Plāniņš iepirkt sastāvdaļas tā saucamajiem - Jaungada salātiem (tomāti/ sīpoli/krabju nūjiņas/
krējums/ majonēze/ sāls/ avokādo/ olas (visu sagriež un samaisa (ir pat ļoti OK un var iegūt lielus daudzumus)) (kāpēc tieši jaungada salāti - tas jau ir cits stāsts). Nopērkam arī mazliet gaļu un desas. Ceļš līdz Jelgavai bez incidentiem MārimT un Mārcim kļūst arvien jautrākiem un runīgākiem Nokļūstam pie Mika. Miks mūs gaidot ar jau pamazām iemalko alu. Pasākums kā jau pasākums.
Vieni griež tomātus, sīpolus, citi vāra olas, citi cep desas un gaļu un visi draudzīgi sildās.
Filozofējam par visu ko (alkohols, sievietes, jaukās bērnu dienas (par šo jau galvenokārt Indra).
Vienā brīdī nolemjam, ka jāiet iekšā lai gaismā paskatītos uz karti un izdomātu, kur tad īsti jābrauc.
Visi jau diezgan saguruši, bet kas jādara - jādara. Pastāstu, kur tad doma braukt, bet kamēr stāstu - tikmēr vairums jau atlūzis.


Iet gadi
Doma joprojām karājas.
Nākamais impulss nāca no Līgas.
Jūnija beigās, agrā sestdienas rītā, pēkšņi zvana telefons. Līga. Ko tad šī. Esot dzirdējusi, ka es
organizējot braucienu ar laivām pa Igaunijas salām. Saku, ka dome vēl nebija noapaļojusies, bet var to noapaļot, ja ir vēlme. Pie tā arī paliekam, ka darīt vajag.


Iet gadi
Nolemju pieķerties lietai zinātniski.
Potenciālajiem gribētājiem izsūtu eMailus un mēģinu pirmkārt jau saskaņot datumus.
Uzreiz gan konstatējam, ka ar datumiem ir problēma. Es piemēram varu tikai tad, kad Līga nevar un otrādi. Meklējam kompromisus.
Ir 10 potenciālie braucēji. Visiem pieņemamie datumi ir 5/6 augusts + vēl divas darba dienas pirms vai pēc tam, jo skaidrs, ka uz divām dienām braukt nav vērts.
Traki ilgi gan jāgaida, turklāt augusts bieži vien ir vējains un var sanākt problēmas ar laika
apstākļiem.


Iet gadi
Mazliet trinos un nevaru sagaidīt datumu. Tikmēr daži gribētāji it kā nāk klāt, bet daži atbirst
Rodas doma, ka pa starpu vajadzētu aizbraukt uz Kolkas bāku, kas arī sen jau plānots, bet līdz šim nav īsti sanācis. Pētu laika prognozi. Prognoze nepastāvīga - bieži vien negaisi. Vislielākā bēda, ka Rīgā vējš parasti nepietiek lai brauktu ar vēja dēli, bet Kolkā savukārt par daudz lai brauktu ar laivu.


Iet gadi
pa starpu RAM, JAM, studentu vienību festivāls un arī Salacas Mauciens jau tuvojas.


Izmēģinājuma Brauciens
Kolka
Campo mājas lapā meitene Dace meklē kompāniju Kolkas braucienam> Sarunāju, ka došu ziņu
Prognoze ir. Uz otrdienu.
Mēģinu savākt kompāniju.
Kaut kā nevācās.
Tad izdodas pierunāt MāriT un Kasparu sasolot, ka varēs braukt divatā ar Ivetiņas Ziemeļzvaigzni (Ivetiņa šādu atļauju devusi, pirms aizbraukšanas kalnos). Dace netiek.
Plāns - izbraukt pirmdienas vakarā. Nonakšņot Kolkā, tad 2x6km brauciens un mājupceļš ar
nokļūšanu Rīgā otrdienas vakarā. MāraT versija par šo pasākumu šeit http://specialists.blogs.lv/2009/07/29/kolkas-baka/
Pie Kolkas braucienu eksperta Šulca noskaidrojam kas un kā. Pirmdienas vakars - ierodos Campo lai savāktu laivas un arī MāriT, kurš šeit ieradies ar vilcienu. Brauksim ar divām laivām. MārisT un Kaspars ar Ziemeļzvaigzni, es ar Seayak. Uz Kolku ripinām bez ekscesiem. Pa ceļam iebraucot lauku veikaliņā, kur izpērkam Aldara pilzenes alu, iegādājamies arī šņabi un eļļu (lai saceptu Kaspara sagādātās gailenes). Veikaliņā pie vienīgā galdiņa zviln manāmi iesilis (precīzāk - jau saguris) vietējais. Kaut kas viņam nepatīk un viņš kādu brīdi agresīvi
bubina. Bet viņš ir 1 un mēs 3, tāpēc viņu vienkārši klaji ignorējam.


Nokļūstam Kolkā. Mašīnu nolikt var, ugunskuru kurināt var, bet teltis būvēt nevar. Iesaka mums
doties gabaliņu atpakaļ uz kempingu. Konsultējamies ar ekspertu - kempings ir pareizā izvēle
Braucot iekšā kempingā redzu, ka uz celiņa sabērta grants, kurā iebrauktas risas līdz durvīm. Uz celiņa palikt negribas, tāpēc apbraucu pa zālīti. Zālītē izrādās grāvītis. Izšūpo riktīgi un uzsit pa apakšu, tāpēc bažas par mašīnas veselību. Bet nu iekšā esam.
Maksa par kempingu 2.5Ls par cilvēku + 1Ls par mašīnu + 1Ls par malku = 9.5Ls padaudz
Kaut kā to visu pārdzīvojam. Pamazām flirtējam ar kempinga saimniecēm, būvējam teltis,
malkojam alu un mazliet arī šņabi/groku. Vakars paiet relatīvi mierīgi.
Guļam.
Pagalvī, neko ļaunu nedomājot esmu palicis bikses ar mašīnas atslēgām/pulti. Mašīna pāris reizes atslēdzas/ ieslēdzas, kamēr sāk gaudot, jo izrādās vakarā jūtu mulsumā palikušas vaļā vienas durvis.

Lai vai kā, pienāk rīts. Sīks SOst vējelis, tā ap 4m/s, kas seklumā veido ap 1/2m vilnīti
Pamazām pekelējamies, regulējamies un braucam. Saulīte spīd, lēnām slidināmies. Pārlieku nešūpo un pamanos arī pafilmēt.
Paiet stunda un bāka klāt. Stājamies N pusē. Sākumā Kaspars ar MāriT, tad viņi palīdz izrausties arī man.
Izkāpt relatīvi sarežģīti jo ap bāku izbērti betona eži, kas pārklāti ar kaiju mēsliem un zaļām jūras zālēm, kas lieliski slīd. Ārā tomēr tiekam.
Šeit noskaidrojas, ka MārimT izveidojušās speciālas attiecības ar jūru un viļņošanos. Tāpēc viņš
kādu brīdi ir nerunīgs un mazliet arī pasauļojas uz akmeņiem.
Par bāku. Šī esot jau 3 versija. Pirmās divas atradušās krastā. Tad uzbērta/ uzbetonēta mākslīgā sala uz kuras arī uzcelta līdzšinējā celtne.
Bāku apjož kādus 4m augsta akmens siena.
Izskatās ka viduslaiku pils nocietinājumi. Visapkārt betona eži. Priekšpusē betona piestātne. Vārti.
Vārti aizslēgti.
Kaspars pamēģina izlīst pa apakšu. Neizdodas. Tad mēģina vēlreiz, kamēr mēs ar MāriT vārtus
paceļam. Arī tad vēl nedaudz nepietiek augstuma.
Sēžam pie vārtiem un dzeram alu. Kaspars mazliet šķendējas, ka vis riņķī smird pēc zivīm un kaiju mēsliem. Man savukārt tas asociējas ar zvejas ostu un laiku, kad braucu ar jahtām. (btw, kamēr rakstu šo, garām (ar motoru) pabrauc igauņu jahta). Smarža ir OK.
Brīdi sēdējis Kaspars tomēr sasparojas otram iekšā tikšanas mēģinājumam. Kāps pāri. Mūrī trūkst dažu akmeņu. Ir redzams skrūves gals. Tas viss noder atbalstam. Pēc brīža viņš jau ir uz mūra.
Mūra iekšpusē, kā jau tas pienāks ir tāds, kā plaukts, no kura mūra aizstāvji var liet uzbrucējiem virsū karstu piķi. Iekšā viss bezgalīgi nolaists, beigti putni, salūzušas izkaptis, sabrucis, aizaudzis. Taču visām celtnēm salikti jauni pakešu logi. Pati bāka izskatās salīdzinoši labi. Skats mazliet izbrīna, jo mana igauņu valodas pasniedzēja teica, ka ir plāniņš lībiešu valodas studentiem šeit padzīvot (nedēļu, mēnesi ??) un pakomunicēt lībiski.
Ko šeit var pasākt - nezinu (ok - kārtis, alkohols, droši vien arī ar seksu var nodarboties).
Kaspars visu izpētījis pēc brīža ir atpakaļ. Prasu kāpēc nav neko safilmējis - es nedodot viņam
kameru.

Kameru dodu.
Kaspars arī kameru ņem un dodas otrreiz pār mūri. Viņam seko nu jau spriganais MarisT. Top
filmiņa Vēl brīdi pavaļojamies un tad atceļš.

Vilnis pretī, bet airējas viegli. Tomēr divvietīgajai laivai līdzi tikt grūti.
Patiesību sakot liekas, ka Seayak maniem, gandrīz 100kg mazliet par mazu, jo diezgan dziļi
iegrimst un jau vismazākais vilnis šķīst pāri un nokļūst sejā. Bet lūka ir sausa un viss pārējais jau pupu mizas. Braucam.
Raga galā rodas sajūta, ka šeit varētu patrenēties eskimosus, jo šeit sekls un krietni siltāks ūdens, kā līcī. Bet Kaspars un MārisT jau kādu gabalu priekšā un viņus noķert izdodas tikai finišā. Nu neko.
Braukt atpakaļ vēlmi neviens neizrāda.
Ceļā esam pavadījuši apmēram stundu.
Nu tad eskimoski. Eskimoski tā ne pārāk pārliecinoši, bet nu ārā nav jākāpj. Pamēģinu iekāpt arī ar paddle float. Iebrienu ar tukšu laivu. Un tad iekāpju. Īpašas problēmas neveidojas. Arī MārisT un Kaspars pacīnās. Ar mainīgām sekmēm. Kaut kas sanāk un kaut kas arī nē.
Paņukājamies kādu stundu pusotru, tad sapekalējamies, konstatējam, ka mašīnai iepriekšējā dienā karteris nav sasists, eļļa netek (bet jāpielej tosols). Viss OK
Pāris stundas un esam Rīgā (ceļā pirmo reizi redzu slavenās nemarķētās policijas. Pabrauc garām pa ceļa vidu mirgojot zilām gaismas diožu skrejošajām gaismām. Nodomāju, ka tas ir kārtējais biezais pediņš. Lai jau skrien, ja viņam ļoti vajag. Bet tad noliek malā
vienu no priekšā braucošajām mašīnām.
Atbraucu no Kolkas un sev par pārsteigumu konstatēju, ka SM diskusijās jau ap 90msg. Mazliet
paspamojam.


Iet gadi
Tuvojas Igaunijas brauciena datums. Iepriekšējā piektdienā izsūtu atgādinājumu, ka nākamās
trešdienas vakarā braucam.
Ierodos darbā pirmdien. Ir tieši viena atbilde - Līga ziņo, ka sakarā ar darba maiņām viņa netiek.
Varbūt varot taisīt pasākumu, kas iekļaujas sestdienā/ svētdienā. Esmu ciets kā klints - vienīgais, ko varu piedāvāt - citu - īsāku pasākumu citreiz, vai mēģināt mūs pārķert ceļā. Izskatās, ka tas atsaucību nerod. Pārēji klusē. Nekas cits neatliek kā visus apzvanīt
OK. Šodien pietiks rakstīt - jābrauc tālāk

 

turpmāk vēl..


Klubs > Tēmas > Piedzīvojumi

Lapu uztur: Inno.web