Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PIEDZĪVOJUMI

 

 

Novērtē šo rakstu!
Superīgi!!! (+2)
Labi! (+1)
Nekas īpašs (0)
Nepatika (-1)
Fui, kā tādu var uzrakstīt!!! (-2)

 

Noteikumi

Balsojuma tabula


Visu laiku lasītākie piedzīvojumi
Laivošanas burvība jeb šo sestdien Amatā… [86]
Kihnu sala jeb kā mēs braucām pēc kartupeļiem. [13]
Ar kajakiem uz Sapņu zemi. [27]
Vēl viena kulta upe Soča, vasaras vidus.... un četrdesmit overi. [10]
Kihnu tautastērps. [4]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
Stokholma-Botnijas līcis Ālandu salas-Somu līcis-I [41]
Irbe – Sāremā – Ainaži [14]
Wild Norge 2011 [7]
No Ķekavas uz Ķekavu [16]
Norvēģija 2013, jeb „gribu vēl”! [4]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Viss dēļ slinkuma airēt

Kaspars Celmiņš, 20.08.2005

Komentāri [1]

 

Kaspičs. Foto: Martines
 

Konkursam "Upju stāstnieks 2005."


Cilvēks ir slinks radījums! Ja tas tā nebūtu, vai tad būtu viņš izdomājis visas tās šausmīgi vajadzīgās lietas, kas tik tiešām ir vajadzīgas, lai tikai varētu vairāk paslinkot.

 

Pagājušajā vasarā tika atrasts pleispots, nosaukts par Treku, Daugavā pie Jēkabpils, tas darbojas tikai vasaras mazūdens periodā, pārējā laikā tur ir ātra straume. Dīvaini, ka tik ilgam laikam bija jāpaiet, lai atrastos tāds saldumiņš. Vienīgā bēda pie viļņa-mucas nav atstraumes. Muca ir upes vidū un, lai tajā tiktu, vajag krietni pavicināt airi, katra iebraukšana baltajā vilnī prasa krietnu piepūli, jo kādus 100 m nākas irties pret straumi šķērsām kādai no Daugavas attekām.

 

Un nu slinkie radījumi teica, kāpēc jāairē, ja var uzcelt šķērsli pie mucas, kas aiz sevis veidotu atstraumi. Ilgi spraigākie prāti un gaišākās, slinkuma pārņemto miesu nestās, galvas ģenerēja idejas, kā būs, ja būs un kas būs, ja būs, un cik labi, ja būs atstraume. Tika piesaukti perforātori, ģeneratori, motorlaivas, troses, betons un lielas nogremdējamas riepas. Beigu galā tika taujāts zemūdens darboņiem ūdenslīdējiem, kas, pakasot savu pret skafandru norīvēto pliko pakausi, ieteica uzmeistarot šķērsli no smilšu maisiem. Viss ģeniālais ir vienkāršs! Nesaprašām bija jautājumi, bet darboņi tvēra pēc lāpstas un maisiem, sak, kamēr nepamēģināsi – nesapratīsi.

 

Rīta agrumā, neko nenojaušot, upe mierīgi ritināja savu straumi, kad kāds garš vīrs, vēl uz atvadām uzklausot mājinieku pārmetumus par to, ka putni un zvēri sūri grūti strādājot, rakuši Daugavu, bet šis tagad to brauks bērt ciet, sēdās pie auto stūres. Satiekot augumā mazāko pelēki zilās izbalējušās biksēs un basām kājām lēkājošo līdzdomātāju, kas naski mašīnā sakrāmēja maisus un lāpstu, abi turpināja ceļu.

 

Nonākot līdz krācei, kas rīta klusumā tāli dunēja upes vidū, draugi ieraudzīja, ka to jau apsedlojuši pāris balto bangu rīdītāji, kas ar neviltotu skepsi izturējās pret garā vīra un viņa baskājainā drauga ieceri. Jāpiezīmē, ka ideju par maisu likšanu bija uzģenerējis tieši baskājis.

 

Tā nu baskājainais, nogādājis rīkus un lietas vietā, kur bija iecerēts rast smiltis, ko pildīt maisos, veica to piegādes maršruta izpēti uz vietu, kur tie teorētiski būtu jānogādā. Ceļa sākums bija daudzsološs, bet, sperot nākamos soļus, vīrelis tomēr laidās peldus. Bedre nebija pārlieku plata un dziļa, aiz tās upes gultnē viņa basās pēdas sajuta dolomīta plātņu gludo klājienu un drīz vien pārgalvis tika ierauts krācē. Nolēmis, ka turot rokās ar smiltīm pildīto maisu straume nespēs veikt savu neģēlīgo plānu, lai notriektu rumpi gar zemi un izrautu caur putojošo krāci, pirms tas nogādāts vajadzīgajā vietā, baskājis sāka rakāties ar meldriem apaugušās sēres dūkstī. Tā kā cita nekā pa tvērienam nebija esošie dubļi tika ņemti par labu esam, viņa centienus sūrā nopietnībā atbalstīja ari augumā prāvākais brašulis.

 

Tā nu abi draugi naski ķērās pie pirmā maisa pildīšanas, tas kaut arī netapa gluži pilns, bija smags kā suķis, garais vīrs domīgi pastumdījis brilles uz sava smailā deguna pieņēma baskājainā priekšlikumu maisu stiept uz upi divatā. Sasniedzot padziļinājumu upes gultnē pirms krāces, ar vārdiem „Es peldu” garais pazuda zem ūdens un izlaida maisu no rokām, otrs vīrelis to izmisīgiem centieniem mēģināja saturēt, bet sperot nākamo soli arī pazuda zem ūdens.

Cilvēks tomēr bez gaisa nespēj ilgi dzīvot, tas ir pierādīts jau sen, piemēram, metoties no kraujas ar iesietu akmeni kaklā. O jā, mans lasītāj, tu nemaldies, arī augumā mazākais vīrelis nebija nekāds Ihtiandrs un nācās viņam maisu atlaist. Tālāk sekoja abu censoņu izskalošana caur mucu un neganta roku vicināšana cīnoties ar straumi, lai tā šos abus laistu krastā.

Tikām balto putu malēji bija sapratuši, kā ta velnam ir gājis, kas gribējis Daugavu pa nakts melnumu ar akmeņiem aizbērt – viņu iztraucējis gailis, kas nelaikā iedziedājies, un patiesībā tas nav bijis nekāds velns, bet divi sasodīti slinki laivotāji, kam netīk irties pret straumi. Tā kā, draugi mīļie, slinkumu pārvarot brauciet uz Treku un baudiet vasaras sauli un mīksti putojošo Balto mucu.


Klubs > Tēmas > Piedzīvojumi

Lapu uztur: Inno.web