Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PIEDZĪVOJUMI

 

 

Abavas jūras ieņemšana

Atis Rektiņš, 29.03.2010

Komentāri [4]

 

 

Uz ziemas beigām, kaut arī nez cik lieliska bijušas slēpošanas iespējas tās laikā, katrs cītīgs laivotājs aizvien biežāk ielūkojas laika ziņās, īpaši cerot sagaidīt tādus laika apstākļus, kas parastam, netālu no upes dzīvojošam cilvēkam liktu šausmās nodrebēt - pēkšņas iespējami silta gaisa masas ar lērumu lietus, nodrošinot gan strauju sniega kušanu, gan plūdus, kuri sekmē katras mazākās urgas pārvēršanos ar laivu braucamā straumē.

 

Šogad apstākļi bijuši samērā brangi - klausoties ziņas par plūdiem Lielupē nedaudz bija žēl upes krastā dzīvojošo, bet jāatzīstas, ka daudz vairāk sirdi priecēja atziņa, ka pat pašas mazākās upītes ir pārplūdušas.

 

Jāpiebilst, ka es neesmu straujūdeņu cienītājs, mana sieva Inese arī. Plūdi patīk tādēļ, ka padara arī mierīgos grāvjus un upītes vienkārši izbraucamas ar kanoe. Manuprāt, nav nekā labāka par kanoe braucienu pavasarī - pēc ziemas aukstuma +8 grādi liekas jau patīkams siltums, upju krastus nav pārņēmuši knišļu bari, turklāt skatus netraucē izbaudīt krūmi un koki. Protams, arī jāairē ir daudz mazāk.

 

Šogad izvēle krita uz Abavas augšteci. Nobraucienu sākām no aptuveni Sātiem, precīzāk, dažus km lejāk, jo pa ceļam satiktais vietējais onkulis pastāstīja, ka mežā uzreiz aiz Sātiem varētu būt sastājies ledus. Tā kā gribējām nevis cīnīties ar ledu, bet izbaudīt laisku airējienu pavasara saulītē, ļoti nesportiskā manierē izvēlējāmies potenciālos sastrēgumus apbraukt ar automašīnu.

Straume arī pie Ķīšu tilta, kur sākām laivojumu, bija gluži pieklājīga, vien nelielas bažas visai drīz radīja tas, ka ledus sastrēgumi vietām omulīgi bloķēja vai visu upi. Tā kā tā ledus plēkšņu biezums sasniedza pat pusmetru, nebija ne mazāko izredžu tam visam mierīgi pārstumties pāri. Tā vietā nācās veikt apkārtceļu pa applūdušajiem krūmiem un latvāņu laukiem. Tas pat izdevās vieglāk nekā gaidīts, par spīti tam, ka laivai brīžiem nācās iejusties ledlauža lomā, kā arī atsevišķos posmos bija sūri un grūti jāstumjas pāri ledainai šļurai.

 

To, cik plats parasti ir Abavas plūdums šajās vietās tā kārtīgi apjautām ieraugot pirmo applūdušo tiltu. Likās, ka tas paredzēts vien dažus metrus platai upei. Šajā vietā pārplūdusī Abava bija aptuveni 300m plata un pirmo reizi pārbraucām ceļam pāri laivā, no ūdens dažviet rēgojoties vien ceļu stabiņiem. Turpat netālu arī pa augšu šķērsojām vairākas sētas, lai paskatītos uz komunicēt kārajiem zirgiem, kuri, tāpat kā mēs, ļoti priecājās par pavasari. Abava palika aizvien platāka un platāka un straume vairs jau manāma nebija gandrīz nemaz. Viss ūdens čumēja un mudžēja no putniem - pīlēm, visādām kaijām, dzērvēm, gulbjiem un citiem, kuri aktīvi veica partneru meklējumus.

 

Savu maksimumu Abava sasniedza pie Pūres, likās, ka braucam pa lielu ezeru, nevis mazas upītes pārplūdušo palieni. Kaut arī esmu šīm vietām bieži braucis garām ar automašīnu, tik plašus plūdus neatminos redzējis.

Tad jau sākās upes patīkamākais posms, kad varēja airus nolikt pie malas un ļauties samērā labai straumei. Aiz Kandavas gan sākās jaunas problēmas - apmācās debesis un sākās neliels vējš, turklāt upe izpletās pa apkārtējo krūmāju un visai grūti bija saprast, kur ir straume un kur nav, vairākas reizes, straumi meklējot, nācās piedzīvot nepatīkamus ieberzienus krūmājos un niedrēs.

 

Laikam paliekot aizvien pretīgākam un braucienam pa krūmiem nesagādājot īpašu baudījumu, nolēmām visam pielikt punktu Imulās. Izrādījās, ka tā bija traki laba izvēle - īsi pēc tam, kad ap diviem izkāpām malā Plostkrogā un naski metāmies virsū ēdienam, sākās traki negants lietus. Kopumā dažu stundu laikā nobraucām ap 40km un vēl patīkamāku visu darīja apziņa, ka mums bija izdevies noķert gandrīz visas šīs nedēļas nogales saulainās stundas.


Klubs > Tēmas > Piedzīvojumi

Lapu uztur: Inno.web