Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PIEDZĪVOJUMI

 

 

Diena bez rītausmas

Agris, 08.07.2008

Komentāri [2]

 

 

Norvēģija, Lofotu salas. Jūras kajakings.


 

Kā tas viss sākās!

Vai es zinot, ka ir tāda vieta Norvēģijā aiz polārā loka, kurā ūdens tiek padots pa taisno no Meksikas līča un gaisa temperatūra vasarā ir 20°C? Kur kalni ar sniegotām virsotnēm sākas tieši no jūras un vietējo iedzīvotāju dzīves ritums, šķiet, nav mainījies pēdējos 100 gadus! Tā vieta saucas „Lofotu salas”.

Ar šādu, vai apmēram šādu provokāciju 2007.gada foto konkursa noslēguma vakarā pieteicās Alnis.

Vajag, tika nolemts! Tas ir jāredz. Jābrauc jūras kajaku maršruta izpētes braucienā.

 

Ritēja laiks un tā diena tuvojās. Brauciena formula tika pielāgota braucēju ģimeniskajam sastāvam kā pārgājiens/ekskursija ar krasta atbalsta grupu, pēc principa „dodamies atpūtā”. It kā viss notiek, briestam. Ar argumentu, ka biļetes jau nopirktas, tiek apspiests pēdējais mājas dumpis par tēmu, ka Lofotos šobrīd nebūt nav 20°C un arī Windguru zīmē baisas vēja ainas un vispār kāpēc braukt uz ziemeļiem ja var braukt uz dienvidiem, utt. Ko nu vairs. Jābrauc!

 

Dienu pirms izbraukšanas sākam pētīt maršruta aktīvo daļu. Ķeramies vērsim pie ragiem. Ņemam coastal odyssey mājas lapas piedāvājumu par $4950/per person par pamatu un skatamies ko no tā var pieveikt mums atvēlētajā laikā. Šķiet, ka problēmu nav – tas mums ir pa spēkam. Tomēr padziļināta leģendas izpēte dara mūs uzmanīgus – tādi teksti kā „no šī fjorda brauksim laukā līdz ar bēgumu”,  „šajā brauksim iekšā ar paisumu” un vēl „šorīt celsimies agri, lai šo jūras šaurumu izbrauktu laikā bez paisuma straumes”, jādomā, nav rakstīti bez iemesla, bet, kā jau komercgrupās, coastal odyssey klientam par to galva nesāp. Mums gan un detalizētāka apstākļu izpēte zīmē "skuju taku" vieglprāšiem. Ziemeļu ledus okeāna daļā pie Lofotiem līmeņu starpība starp paisuma un bēguma ekstrēmiem var sasniegt 4m (nomaiņai notiekot 2 ciklus diennaktī), straume mums šķērsojamos šaurumos var sasniegt 5 mezglus un, ja ar to ir par maz, tad Lofotu ķēdes pēdējās salas galā sev mājvietu atradis slavenais, Žila Verna romānos piesauktais, Malstrēms – viens no pasaules 3 lielākajiem paisuma atvariem ar straumes ātrumu līdz 20 mezgliem... tas gan mums nav pa ceļam, fūū...

Ātri saprotam, ka parādība ir determinēta un prognozējama, tomēr paisuma aprēķiniem izmantojamās formulas liekam pie malas un vietu somā atrod šķidrā valūta vietējam šķiperim – gan jau mēle zinās kas kur notiek. Mūsu formāts pieļauj variācijas.

 

Ceļā

Rīga – Tallina, prāmis uz Helsinkiem (FI) – Tampere – Vāsa, prāmis uz Umea (SWE) – Moirana (NOR) – Bodo, prāmis Bodo – Moskenes (Lofotu salas). Galā esam pēc 50 stundām un gulējuši vienu nakti pie Vāsas (prāmji Vāsa – Umea nestaigā kā tramvaji, kā bija teikts, bet reizi dienā) un paciemojušies 3 stundas pie lāča Helsinkos. Tīrais laiks ceļā apmēram 20 stundas, prāmjos (ieskaitot uzbraukšanu – nobraukšanu) 12 stundas.

 

Lofoti

Prāmis no Bodo pienāk Moskene salā, Ǻ-ciemā. Ǻ - norvēģu alfabēta pēdējais burts ticis izmantots, lai piešķirtu nosaukumu vietai, kas norvēģu izpratnē ir pasaules mala – tālāk nekā nav... esam „pasaules malā”, jauki! Te ir mūsu maršruta sākums. Vējš ir virs 5m/s, lietus pa druskai un gaisa temperatūra +11°C. Te tev nu bija Meksikas līcis, brrr... Noliekam tikšanos ar Alņa ekipāžu Reine ciemā un turpat auto sēdekļos uz pāris stundām atlūztam. Cēlušies braucam uz Reines miestu patvēruma meklējumos. Ir laiks iepazīt „Rorbu” akomodācijas jaukumus.

 

„Rorbu” – zvejnieku būda, tipisks Lofotu ainavas elements un pirmsšķirīgs tūrisma bukletos piesaukto „atšķirīgo sajūtu” ģenerators – sarkanbrūni krāsota mājiņa uz pāļiem – viens gals var būt krastā, otrs virs ūdens. Piemērota dzīvošanai. Parasti 4-vietīga. Jaunākos laikos daudzas autentiskās būdas pārveidotas tūristu vajadzībām ar elektrisko apsildi, virtuvīti, tualeti un dušu. Tūrisma nesezonā joprojām tiek izdotas mencu zvejniekiem (janvāris – maijs), pārējā laikā plaukst komercija. Sadibinājušies apsaimniekotāju kooperatīvi, saukti arī „rorbuer” – rorbuāriji – būdeļviesnīcu ķēdes, kuras kontrolē ap 90% mājiņu parka un nosaka cenu līmeni, kas ķēdes mājiņām būs 1000-2000 NOK robežās. Ja paveiksies meklējumos individuālajā sektorā, rorbu var atrast par cenu sākot no 400 NOK – tātad vidēji 10-20 Ls no cilvēka par nakti. Ūdensmalas vai ceļu tuvumā citu opciju nav (ja neskaita kempingus, bet arī tie vairāk piemēroti kemperu saimniecībai).

Ieteikums: meklējiet individuālajā sektorā un pēc iespējas tradicionālāka izskata būdas. 5-zvaigžņu luksus, kādi saradušies Lofotu salu ķēdes ziemeļgala salās, atstājiet Maljorkas tūrēm. Šeit tās reāli degradē to eksotikso vidi, kuru faktiski vēlamies skatīt!

 

Rorbu atrodam ar otro piegājienu, ideāli! 500 NOK uz astoņiem. Tora Millera rorba (8,9 bilde), iesaku (telefons, ja mākat norvēģiski, pie manis)! Ātri noskaidrojam visu nepieciešamo par zivīm, paisumiem un bēgumiem pat bez līdzpaņemtās valūtas un taisamies jūrā – šodien mazs 16km iesildīšanās brauciens pa fjordu ar pastaigu līdz Ziemeļu ledus okeānam (skat. bildes 12-24). Jauki. Atpakaļceļš ietrāpās līdz ar paisuma sākumu un fjorda šaurākajā vietā iemēģinam airēšanu pret straumi. Sajūtas atšķirīgas, jātur kante!

 

Otrā diena. Ceļojums uz Nusfjord ciemu – senu zvejnieku ciemu dabīgā un aizsargātā fjordā, ciemu, kas ierakstīts UNESCO aizsargājamā kultūras mantojuma sarakstā. Šāda reklāma uzvedina uz nelāgām domām par cenu līmeni... Brauciens aptuveni 18km, pretvējš ap 3m/s, gadās pa kādai stiprākai brāzmai, bet kopumā komforta robežās visiem braucējiem. Viļņi mazam asumam, bet ne vairāk, bet bildes no šī gabala tomēr nav.

Jāšķērso viens jūras šaurums. Trāpam kā vajag - bezstraumes laikā. Nusfjordā iebraucam bēguma minimumā, vējš norimis. Vakars, kas maz atšķiras no dienas – tikai saule no otras puses (bildes 27-41), odi un moškas – to šeit pietiek. Nakšņojam teltīs uz 20kv.m. municipālās zemes pleķa un par spīti UNESCO nemaksājam neko. Laivas tikmēr papildina Nusfjorda muzejrezervāta kolekciju (bilde 43 – Mārim fonā 200.gadu vecs laivu ēlings).

 

Trešā diena. Nusfjord – Ballstad. Dienas odziņa Nappastraumen Nappas šaurumā (45-46 bilde), bet pirms tam uznāk DR vējš un uzdzen 2m viļņus. Izbrauciens no Nusfjord līča notiek klusumā un pārvērstām sejām. Krasta brigāde gaida zvanu – brauksim tālāk vai ne... bet tomēr brauksim. Vējš ir normas robežās un ieslīpi no muguras, viļņi no sāniem, bet lieli. Fjorda izejā juceklīgi atsitiena viļņi, bet izbraucot dziļāk jūrā situācija ir kontrolējama. Viegli nav, viļņu periods garš, ne mazāk kā 15m, sajūtas atšķirīgas. Fotografēt tomēr negribas.

Nappa šauruma vidū vējš pieņemas un pa laikam kāds vilnis nepatīkami ieplīst tieši zem laivas. Sanāk sērfings bez nodoma. Situācija progresē. Glābjošā salu grupiņa ar savu aizvēju ir pašā laikā, sāk palikt neomulīgi. Ņammājam halvu un skatoties debesīs (bilde 47) noīsinam dienas braucienu līdz Ballstadai. Rorbojam līdz rītam.

 

Ceturtā diena. Ballstada – Stamsunda - Brustenda. Mierīgākā no visām pārgājiena dienām, un garākā pārbraucienu ziņā. Šajā posmā daudz mazu un lielu saliņu ar iespēju ik pa brīdim pabāzt degunu atklātā jūrā. Vakardienas vēja nav, bet okeāna „rullis” ir labais. Viļņu augstums neliels – ap 1-1.5m, bet periods ap 40m. Salu pakājē plīst un vārās. Interesanti, kamēr nelien par tuvu.

Dienas beigās atkal izbaudam bēguma straumi kombinācijā ar vēju tuneli Brustendfjordā.

Sēžam kempingā un vērojam kā bojājas laiks :o(. Saule ripo pa zemes virsu, bet tas vējš... Zvani kolēģiem uz Latviju dažādās kombinācijās nes vienus un tos pašus rezultātus – nākamajās dienās ZA 10, 12, 13m/s, viļņu augstums 2-3-4m... bēda. Ceļamies nost no plānotā maršruta un braucam citus ceļus. Mērķis – SteinsFjorden okeāna pusē – izbraukt kādu loku pa fjordu un labvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā aizairēt uz 8km attālo Aesholman salu grupu un pēdējā dienā iziet gājēju taku Eggum – Unstad.

Alnis atrod īpaši vēsturisku norbu, fū rorbu fjorda ziemeļu malā. Tā ir interesanta un antīkām lietām bagāta 130 gadu veca būve ar velēnu jumtu un 1.8m augstām durvju ailēm... (garākiem ļaužiem neiesaku). Saimnieks poliglots mēģina komunicēt vismaz 4 valodās, ļoooti runīgs – redzams, ka līdz šejienei tūristi atbrauc reti – vajag kādu ar ko parunāties.

Dzīvojam, braucam pa fjordu, ejam kalnu takas – baudam atvaļinājumu! Te viss ir tieši tik, cik stihijai var izmānīt – ne vairāk un ne mazāk. Mūsu bagāžā ir 5 ūdens dienas un kalnu taka sestajā. Septītā un astotā paliek citam gadam – mainam biļetes un startējam atpakaļ uz Rīgu. Diena nedēļas garumā ir cauri, saulrietu bildes galerijā var nemeklēt!

 

Ceļā

Eggum – E10 - Narvika – Kiruna (SWE) – Kemi (FIN) – Helsinki – prāmis uz Tallinu – Rīga. Kopā 1800km 28 stundas braukšanas laika + nakšņošana teltīs kaut kur pie slavenās ziemeļu maratona upes + laiks uz prāmja un prāmja gaidīšana. Rīgā pēc 50 stundām no izbraukšanas.

 

Izmaksas

Vēl nav viss saskaitīts,  bet ir...

 

Kopsavilkums

Brauksim vēl!


Klubs > Tēmas > Piedzīvojumi

Lapu uztur: Inno.web