Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PIEDZĪVOJUMI

 

 

Korsika

Kaspars Celmiņš, 25.04.2007

Komentāri [3]

 

Korsika...ar mežonīgām mājas cūkām, kas klimst pa mežiem, sašautām ceļa zīmēm un grafiti ar uzrakstiem CORSE LIBERTE, VENDETA šaurās vecpilsētu šķērsieliņās un patiltēs. Laipniem pārdevējiem mazos veikaliņos - binjour, silluple, mersi, mersi-boku, arevua...


Uz salu devās Atvars, Valdis, Diāna(paldies viņai no visiem par busiņa pārbraukšanu no starta uz finišu, pa īstiem kalnu ceļiem ar serpentīniem gar stāvām aizu kraujām), Jānis R., Jānis U., Armands, Pēteris - Petersasns, mēs tur pavadījām nepilnas trīs nedēļas un Rīga - Varšava- Vīne - Grāca -Klagenfurte-Venēcija - Boloņa - Piza -Livorno, 2468km, 32stundas, 3 šoferi piecas degvielas uzpildes divas ēšanas pauzes.
Livorno - Bastija prāmis 5 stundas.


Maršruts uz salas:

Bastija- Ponte Leccia - Corte - Pont du Vechio -Col De Sorba (1311m) - Ghisoni -Ghissonachia - Solenzara- Col de Bavela (1218m)- Zonza -Quenza- St Lucci deTalano - Propriano - Ajacho - Porto - Col de Vergio (1477m)- Corte- Bastia 1209km.
Bastija pārsteidz ar tuneļiem zem lokveida kustības apļiem, un tie ir ar augstuma ierobežojumu 2,3m, mums par zemu....uz jumta taču laivas.


Korsika

Pēc pāris stundu braukšanas esam satikuši Vācieti Gunteru pie Ponte Leccia, tuvumā pie Asco upes finiša, kas saka ka upēs ūdens mazs, to mēs redzam paši.
Pēc Asco apskates dodamies uz Ponte Lecia kur sākas lejas Golo braucamais gabals, ir agra pēcpusdiena. Startā satiekam nelielu francūžu grupu, viņi ir ātrāki un aizbrauc mums pa priekšu. Tīri jauks posmiņš priekš iesildīšanās, un tāpēc krācē ar nosaukumu "Vakumklīners" (tikai ievērības cienīgām krācēm dod nosaukumus) rādu puikām piemēru kā tādas vietas braucamas, bet stiprās latviešu rokās nonākušais kanādiešu airis tādu krunku neiztur. Piezemējoties, es jau zinu, man nav vienas aira lāpstas, seko instinktīva atbalsta meklēšana, bet tas ir tāpat kā mēģināt skriet ar vienu kāju... esmu riņķī, apkārt viss sakults balts un putojošs, nekāda spēka un varmācības, mēģinu satvert dziļumā plūstošo straumi, bet te pēkšņi kāds sāk kauties, dauzīt ar akmeņiem pa ķiveri, nu ko šoreiz upe ir parādījusi kurš ir situācijas noteicējs lienu laukā tveru pēc gaisa un draugu pamestajiem glābšanas virvju galiem....
Vakarā apmetamies pie Vechio upes milzīgos virsājos, kaut gan pie mums virši zied rudenī Korsikā tie zied pavasarī attiecīgi sākam apspriest šos lielos augus un secinām, ka bites kas tos apputeksnē nav mazākas par vismaz - govīm...


pēc vairākām dienām, pie Quenzas
.... norīta Atvars brauca plecus un saka " kā pēc kautiņa ar mietiem", jā šajā rītā neviens īpaši sprigans nav, tikai Jānis U. naski aizcilpo pucēt zobus uz pus kilometru zemāk esošo upi (es pirms tam knapi dzīvs aizvilkos turp pēc ūdens rīta kafijai), kāpēc tā visi jūtas?
Tāpēc, ka vakar mēs braucām neaizmirstamu upi Codi, īsta pērle! Sākumā pat nenojautām, ka mazā tērcīte, kas čaloja zem patiltes akmeņiem slēpj tādus ūdenskritumus, visādus, bez skaita. Īsteno kajakeru sapņu piepildījums! Un atkarībā no varonīgas tie tika braukti kaut gan vienkāršāk to visu būtu braukt, bet tā kā mēs riskējam ar mēru tad nācās šo un to arī apnest - mēs septiņi mēs septiņi, bet strādājam kā desmit, kopumā uz ūdens pavadītas vairāk kā septiņas stundas, esam priecīgi sagaidīt Pēteri-Petersanu finišā, kas nomalies pa slapjajiem krūmiem meklējot īsto taku rāda mums īsāko ceļu pretī sausajām drēbēm un vakariņām. Bet tādi ūdenskritumi, fantastīga, smuka, upe, kofente - ne upe!

 

Codi!
Nu mēs esam pametuši salas austrumu krastu un dodamies pāri Bavelas pārejai uz Zozu un Zonzu, šeit tek nemazāk slavenā Rizzanezi upe, bet šodien mums ir brīvdiena, ir pirmais aprīlis un St Lucci de Talano pie centrālās strūklakas un centrālā pagrieziena notiek pirms siestas burziņš, katrs ar katru apsveicinās, sabučojas uz abiem vaigiem appļāpājās un atsveicinājies pagriežas vajadzīgajā virzienā, mēs tā kā taisāmies uz jūru, bet vietējie mums visiem astoņiem reizē iedod pirmo aprīli un uzsūta mūs kalnos, de Talano no serpentīniem izskatās apbrīnojami un arī mūsu galamērķis Cucuruza bronzas laikmeta apmetne neliek mums vilties. Vakarā uz mūsu izvēlēto apmetnes vietu, lejup, ved stāvs un taisns ceļš, kas nākamajā rītā liek rast atbildi kāpēc pa Korsikas krūmiem mētājās tik daudz auto, tie vienkārši vairs nespēj tikt augšā no vietām kur tie nobraukti, nieka pusstunda pārkrāmējot busu un mēs tiekam augšā...


Barucam Rizanezi, tā ir liela upe, bet ūdens varēja būt vairāk. Arī uz šīs upes ir ūdenskritumi, vairāki, dažus no tiem arī braucam... Vakarā nobraucam uz salas rietumu piekrasti un apmetamies Taravo upes grīvā brīnišķīgā pludmalē

 

...un tā piecpadsmit dienas pēc kārtas.

 


Klubs > Tēmas > Piedzīvojumi

Lapu uztur: Inno.web