Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PADOMI

 

 

Visu laiku lasītākie padomi
Laivošana pa lēto. [9]
Vispārējs Latvijas upju apskats. [2]
Inventārs. [6]
Peldlīdzekļi. Kas ir kas? [6]
Laivā pa upēm. 80-to gadu ūdenstūrisma macību bestselleris! [22]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
No kā sastāv upe? [3]
Vispārējs Latvijas upju apskats [2]
"Zvaigžņu testi" - kas tas ir? [44]
Pacietīgu nepacietību! [8]
Kā dzīvot aukstā ūdenī [22]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Laivošana pa lēto

Jānis Romanovskis, 13.04.2005

Komentāri [9]

 

"Sīpola hidrozābaki"
 

Padomi iesācējiem.


Šis raksts tapis pirms pāris gadiem.

 

Pavisam drīz Latvijas upes nometīs ledus segas un to ūdeņos parādīsies pavasara palu uzjundītie straujo ūdeņu cienītāji. Notikumu secība parasti sākas ar telefona zvanu, kurā kāda aktīvista balss apvārdo līdzpilsoņus, skaidrojot ka "laivošana – tas ir kaut kas lielisks", "es zinu vienu foršu upi, kur brauc baigie veči" un ka "ko tu rausties, pagājušo vasaru tak pa Gauju smuki nobraucām".

Un šim aktīvistam vismaz vienā ziņā ir taisnība – laivošana – tā ir nodarbe, kas fascinē ar savu āčgārno realitāti – atšķirībā no lielākās daļas citu aktivitāšu, braucot ar laivu nevis Tu kusties vidē, bet gan kustas vide kopā ar Tevi. Palu ūdeņu veidotās krāces sniedz braucējiem fizisku un intelektuālu pārdzīvojumu, kas vilina to atkārtot ar katru reizi jaunā kvalitātē.

Tomēr augšminētie aktīvisti un to "lētticīgie" atbalstītāji itin bieži pārvēršas par izmirkušām un nosalušām nelaimes čupiņām, kas klimst pa krastmalas krūmiem bezcerīgi lūkojoties pēc aizpeldinātām mantām un pilošām drēbēm nostājas krastmalas māju saimnieku priekšā tādā izskatā, ka viss ir skaidrs bez vārdiem.

Zemāk minētie "labie padomi" ir paredzēti aktīvistu un to atbalstītāju izglītošanai lai mazinātu adrenalīna kārotāju aplauzienus.

Nevienam nav noslēpums, ka labs inventārs maksā dārgi. Tā kā liela daļa laivotāju pirmajā-otrajā braucienā vēl nav gatavi ieguldīt inventārā ar trim cipariem rakstāmu summu, zemāk dotās rekomendācijas ir paredzētas lai varētu izbraukt "pa lēto" – un tikt sveikā cauri.

Tātad Jūs esat nolēmuši pieņemt pavasara upju izaicinājumu. Pirmais, ko dariet ir

 

Maršuta plānošana

Agrā pavasarī vai pat ziemā ir ieteicami tikai vienas dienas maršuti – no rīta izbraucat no mājām un vakarā esat atpakaļ pie siltām čībām, karstas vannas un verdošas tējas. Pretējā gadījumā Jūs riskējat celt telti sniegā, malkas meklējumi vainagojas ar kaudzīti kaut kā, kas izskatās pēc ledus laikmeta paliekām, viss švirlaks tiek izdzerts vēl pirms tumsas iestāšanās un apledojusī nometne no rīta atgādina Skota pēdējo patvērumu. Vairāku dienu braucienus atstājiet siltam laikam.

Ņemiet vērā, ka nepārpūloties un neattīstot olimpiskus tempus, ar piepūšamo laivu īsajā pavasara dienā diez vai būs iespējams nobraukt vairāk par 20km upes tecējuma (taisnā līnijā tas būtu ap 15km ceļa). Rēķinot dažas pauzes, tas sastādīs apmēram 4-5 stundas airēšanas.

Ievāciet pietiekoši daudz informācijas par izvēlēto upi. Sagādājiet labu karti un visi iepazīstieties ar apvidu – lai katram būtu skaidrs uz kuru pusi evakuēties ja iestājas neciešami laika apstākļi vai gadījumā ja viltīgais zars upes vidū laimīgi ir piepildījis savu sūtību un remontēt laivu nav ne iespēju ne vēlēšanās.

Ja esat nodrošinājušies ar automašīnu un šoferi, ir labi, ja gan šoferim, gan laivotājiem ir mobilais tālrunis. Upju ielejās gan dažkārt nav zona, tomēr mobilais ir neaizvietojams rīks lai 3 stundas pirms norunātā laika izrautu šoferi no kāda vietējā krodziņa.

Kad esat tikuši skaidrībā, kur brauksiet, kā tiksiet turp un atpakaļ, pārejiet pie nodaļas

 

Inventārs

Pirms brauciena izvelciet laivu no ziemas guļas un pārbaudiet tās stāvokli un komplektāciju. Lai nesanāk tā, ka lepni izkratot to no maisa upes krastā, draugi par ieraudzīto vēl gadiem ilgi stāsta anekdotes.

Tā kā pirmie braucieni lielākajai (un labākajai) tautas daļai notiek tieši ar piepūšamo laivu, tad šai kategorijai pievērsīsimies īpaši.

Parasti pirmais pūslis ir kāds aizvēsturisks priekšmets, kas droši vien kalpojis jau Noāsam, tomēr tas ir sīkums. Bet mīlīši! Tieciet vaļā no mazajiem pūšļu komplektā esošajiem airīšiem. Tie noder tikai makšķerēšanai, bet nekādā ziņā nav piemēroti sportiskai braukšanai pa strauju ūdeni. Nopērciet, iznomājiet, aizņematies, uztaisiet airus, kuru lāpstiņas laukums atbilst kārtīgai lāpstai un kuri nelūzt pie pirmās izdevības.

No personīgā inventāra lieta Nr. 1 ir glābšanas veste. Svarīgi ir lai tā būtu cieši pieguļoša – pretējā gadījumā tai ir jāpieliek papildus stiprinājuma lenta caur kājstarpi – lai veste nenomauktos pār galvu kad esat ūdenī līdz kaklam un tiekat vazāts caur visādiem kuitiem.

Lieta Nr. 2 – hidrotērps. Neoprēna hidrotērpu īpašnieki, protams, šo jautājumu ir atrisinājuši pašos pamatos, bet ko darīt ja tāda nav ? Bieži vien upju krastos tiek novēroti dažāda veida armijas-zvejnieku-kosmonautu-teletūbiju tērpu paveidi. Darīt, protams, var visādi, tomēr ir vērts izvairīties no dažām izplatītām kļūdām:

 

1) Milzīgi gumijas zābaki un brezenta mēteļi. Neceriet ka gumijas zābaki paliks sausi. Tie tikai novilks nelaimīgo peldētāju "uz grunti". Vienkāršākais risinājums – uzvelciet vilnas zeķi, tai pa virsu plastmasas maisiņu un tam pa virsu – parasto tūristu zābaku. Jā, kāja samirks, bet polietilēns ierobežos ūdens apmaiņu un kāja būs daudzmaz siltumā.

 

2) Varena izmēra gumijas bikses, kas ir apvienotas vienā veselā ar zābakiem. Uzmanību, bīstami ! Kaut arī pirmajā mirklī tā nešķiet. Jābaidās ir no divām lietām. Pirmā – lielajās biksēs ir daudz gaisa. Attiecīgi, esot ūdenī, kājas peldēs pa virsu. Galva turpretī – paši saprotat... Otrā lieta – ja milzu biksēs esošais gaiss laimīgi ir dabūts laukā un avāriju cietušais peld daudzmaz normāli – pirmais, kas notiek, ir tas, ka milzu biksēs iesmeļās milzu daudz ūdens. Un tagad pamēģiniet izkāpt no ūdens, ja katra kāja ir kluvusi par 30kg smagāka (bikšu gali tak ir ciet).

 

3) Dažādu bikšu izmantošana, kas turas tikai uz gumiju. Peldot tās noteikti nomuks un sapīsies.

 

Lai samazinātu roku salšanu, metāla airu trubas laicīgi notiniet ar izolācijas lentu. Lietot cimdus vai nelietot – tas ir katra paša ziņā.

Lieta Nr. 3 – ķivere. Ja laivas klājs ir vaļējs, tad Latvijas palu apstākļos ķivere ir rekomendējama, ja klājs ir slēgts – tad obligāta. Jo duļķainā un ledaini aukstā ūdenī esot ar galvu uz leju piedevām dabūt ar akmeni pa pauri – tā ir kā ir.

Lieta Nr. 4 – apģērbs. Izvēlieties vilnas vai sintētiska materiāla apģērbu un pēc iespējas izvairieties no kokvilnas. Kokvilna labi uzsūc mitrumu, labi vada siltumu un ļoti saldē.

Lieta Nr. 5 – avārijas gadījuma sērkociņi. Tāpat kā naudu un auto atslēgas, turiet tos pēc iespējas droši (dubulti, trīskārši) ūdensdroši iepakotus pie sevis, nevis somā, kas jautri aizpeldēs uz jūru (teletūbiji saka atā-atā !)

Lieta Nr. 6 – remkomplekts. Piepūšamai laivai tas sastāv no piemērotas līmes, ielāpu materiāla, sērkociņiem un (ja esat tālredzīgs) – no degmateriāla, ar ko izžāvēt no upes izzvejotās gumijas pļerzas cietušo vietu. Operatīvi rīkojoties nelielu caurumu var aizlīmēt pārdesmit minūtēs. Smailītei operatīvus remontus veikt ir vieglāk – ar santehnikas līmlentu aizlīmējat cietušo vietu, ko pirms tam nosausinat ar kolēģa sauso zeķi.

Tā kā ir diezgan droši ka visas mugurā esošās lietas samirks (lietus, sniegs, neplānotas peldes, pārinieks šļakstinās kā aptracis), laicīgi sarūpējiet sausu apgērbu un apavus. Lai tos saglabātu sausus, pārejam pie nākošās nodaļas –

 

Mantu pakošana

Speciāli šim nolūkam ražotie ūdensdrošie maisi ir ideāls risinājums. Ko darīt ja tāda nav? Atbilde, protams, ir polietilēna maisi un konkrēti – uz katra stūra nopērkamie dažādu tilpumu atkritumu maisi (izvēlaties pēc iespējas biezākus un izturīgākus). Vienkārši sametot mantas šādā maisā un aizsienot to, mantas samirks diezgan droši. Jārīkojas drusku smalkāk:

 

1) Lai ūdensdrošais maiss netiktu pārdurts, ieliekam to somā un nevis otrādi. Liekot somu maisā, tā ar savām sprādzēm, kā arī koku un krūmu zari, maisu dabūs pušu vienā mirklī. Protams, soma samirks, bet tā ir minimāla problēma.

 

2) Dubults neplīst – izmantojiet divus plastmasas maisus, ieliekot tos vienu otrā, bet aizsieniet tos atsevišķi.

 

3) Maisus nevis vienkārši aizsieniet, bet rūpīgi aizlokiet/aizrullējiet maisam galu, pārlokot to 4-5 reizes, tad locījumu salokiet ermoņikas veidā un tikai tad savelciet ar auklu. Protams, mantas tad var aizņemt tikai pusi no maisa kopējā tilpuma.

 

4) Polietilēna maisi reti kad ir biezi un izturīgi. Drošs paliek drošs – katram braucienam izmantojiet jaunus maisus.

 

5) Un visbeidzot – tautas paruna saka – "īlens vienmēr izlīdīs no maisa" – laikam laivošana ir bijusi iecienīta jau ļoti sen. Maisā pakojiet tikai mīkstas un neasas lietas.

 

Lai apgāžoties laivai, skaisti sapakotās mantas neaizpeldētu katra uz savu pusi kā tarakāni pa virtuves grīdu, nākamajā nodaļā ir apskatīta

 

Mantu siešana

Izvairieties no zirnekļa tīklu veidošanas savā laivā. Latvijas apstākļos ir pilnīgi pietiekoši mantas pie piepūšamās laivas piesiet ar vienu, pēc iespējas īsāku sējumu tikai pie viena borta. Tas tāpēc, ka ja gāžās laiva, kurā ir samezglots kas līdzīgs tamborētai sedziņai, var viegli gadīties ka Jūs iegrūžat kāju kādā virves cilpā, cilpa savelkas un bēru zvani jau sāk skanēt.

Nu, kad beidzot viss ir sakārtots, metam laivas ūdenī, graķīti - ribās, paši lecam laivās un ķeramies pie nākamās nodaļas, kurā aprakstīta

 

Braukšana

Šis raksts ir par īsu lai tajā apskatītu dažādus īrienus, straumes formas, drošināšanu un taktikas jautājumus. Pirmajās laivošanas reizēs tāpat no tā nekādas jēgas nebūs. Tāpēc īsumā:

 

1) Jau pa gabalu izvairieties no kritušiem kokiem, krūmiem, virsūdens akmeņiem un asu līkumu ārmalām. Tieši šādās vietās notiek visvairāk avāriju.

 

2) Agrā pavasarī uzmanieties no ledus. Var gadīties, ka ledus gar upes krastiem paliek arvien vairāk, līdz beidzot ūdens jautri pazūd zem ledus un upe tālāk ir aizsalusi. Tādās vietās apstāties mēdz būt grūti un tās ir ļoti bīstamas.

 

3) Nekaunieties izlūkot un – ja vieta liekās bīstama – arī nebraukt sarežģītas vietas. Lai tas velna pilnais pārinieks, kurš grib braukt, lauž kaklu viens pats.

 

4) Ja esat samirkuši un nosaluši – kustieties. Piespiediet uz fizisku piepūli gan sevi gan citus un Jums būs silti.

 

5) Turiet acis vaļā, vērojiet situāciju, DOMĀJIET (!!!) un tad brauciet, kā esat izdomājuši. Ja nevarat neko izdomāt, tad apstājieties un domājiet tālāk. Nedrīgst pieļaut situāciju no sērijas "a kas tagad būs ?" – kad Jūs sēžat, neko nedarāt, neko nesaprotat un pasīvi gaidat, kā attīstīsies notikumi.

 

Un nobeigumā – braukt pa lēto vai pa dārgo, ar labu vai sliktu inventāru ir otršķirīgs jautājums. Galvenais ir, lai par laivošanu nenākotos maksāt augstāko cenu...


Klubs > Tēmas > Padomi

Lapu uztur: Inno.web