Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PADOMI

 

 

Visu laiku lasītākie padomi
Laivošana pa lēto. [9]
Inventārs. [6]
Peldlīdzekļi. Kas ir kas? [6]
Vispārējs Latvijas upju apskats. [2]
Laivā pa upēm. 80-to gadu ūdenstūrisma macību bestselleris! [22]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
No kā sastāv upe? [3]
Vispārējs Latvijas upju apskats [2]
"Zvaigžņu testi" - kas tas ir? [44]
Pacietīgu nepacietību! [8]
Kā dzīvot aukstā ūdenī [22]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Krāčūdens airētāju grupas stratēģija

Kaspars Celmiņš, 06.08.2007

Komentāri [2]

 

Dii foto.
 

Krāčūdens airētāju grupas stratēģija ir gaužām vienkārša lieta, kas sastāv no loģistikas, un grupas dinamikas, bet no tās ir atkarīgs, cik veiksmīgi tiks pievarēti upē esošie šķēršļi un cik ātri jūs nokļūsiet pie sausām drēbēm pēc airēšanas vai uz nākamo upi, ja plāni ir lieli.

Loģistika

Nav svarīgi vai tas ir pāris simtu metru garš upes posms vai autonoms vairāku dienu brauciens. Jums ir jānokļūst pie upes un arī jāatgriežas. Parasti tas notiek ar auto.

Starts/Finišs – upes un ceļu tīkla krustpunkti ir vieglākās pieejas upei, šeit var novērtēt arī situāciju upē.

Situācija upē

Situācija upē nozīmē ūdens daudzumu, līmeni, caurplūdumu. Tātad airētājs ar pietiekošu pieredzi, uzmetot paviršu skatu uz upi, var novērtēt – mazs ūdens, vidējs, vidēji augsts, palu līmenis – ļoti augsts. Un atkarībā no iepriekšējās informācijas jums ir izvēle. No situācijas upē atkarīgi straumes apstākļi .

Iepriekšējā informācija

Pirms dodaties uz upi, ir jāzina šīs upes locija. Upju aprakstus var atrast internetā, var iegādāties brauciena mērķa valsts upju „gaidboku”, kā arī sadraudzēties ar cilvēkiem, kas pārzina attiecīgā reģiona upes. Lieki piebilst, ka ir tādas upes, kas labāk braucamas zemā /vidējā līmenī un ir tādas, kas labāk braucamas augstā/palu līmenī. Tad, kad ir izvēlēta upe, rūpīgi ir jāpiefiksē bīstamo vietu orientieri. To var uzticēt grupas līderim, tas gan nav labs stils. Ja atmiņa ir švaka, iepriekš jāgatavo upes shēma ar zīmīgākajām vietām un šī shēma jātur ūdens drošā vietā (ir speciāli izstrādājumi, kas domāti šādām vajadzībām), var arī uz ūdensdroša papīra ar zīmuli pārskribelēt no gaidboka.

 

Turpinot par loģistiku ir vairāki varianti:

A Jums ir “stūrējošais zaķis” vai “mērkaķis”, jūs droši braucat uz startu, sagatavojaties un jūsu stūrējošais draugs nogādās auto ar visu iedzīvi un sausajām mantiņām finišā. Lieki piebilst, ka ļoti precīzi jāraksturo un kartē jāparāda satikšanās/finiša vieta, arī alternatīvas evakuācijas ceļš, kā arī ir jābūt nodrošinātiem sakariem ar transportu.

B Jums stūrējošā zaķa/mērkaķa nav.

B 1 Jūs satiekaties finišā, sagatavojaties, salādējat sausās drēbes vienā mašīnā, kura paliks finišā, braucat uz startu.

B 2 Jūs satiekaties startā sagatavojaties un divās mašīnās braucat uz finišu, kur vienu atstājat un ar otru braucat atpakaļ uz startu. Lieki piebilst, ka finišā esošā mašīnā atrodas sausās drēbes.

B 3 Park & huck. Nosmelt krējumu – bez auto pārdzenāšanas.

Izvērtējiet paši, kurš variants jums tīk labāk.

 

Grupas dinamika

Grupas dinamika ir grupas sakarīga un raita pārvietošanās pa upi, un tā ir atkarīga no grupas lieluma un grupas stratēģijas. Grupas lielums ir ļoti individuāla lieta un atkarīga no grupas atsevišķu dalībnieku krāčūdens airēšanas pieredzes. Optimāli 5 - 8 braucēji, bet ja braucēju ir vairāk, tad jāsadalās mazākās grupiņās, kur katrai grupai ir līderis, bet visu koordināciju jāveic pirmās grupas līderim. Grupas līderis var būt jebkurš no grupas, kas prot lasīt ūdeni un savām spējām atbilstošai situācijai upē var vadīt laivu un komunicēt ar grupu. Grupas līderi var un vajag mainīt. Jo viens ved grupu piesardzīgi, secīgi izvēloties atstraumes , kur sapulcēties grupai, cits pārzina upi un rauj pārējos sev līdzi kā lokomotīve, bet tas nenozīmē, ka var neievērot otro straujūdens airēšanas likumu, kas skan, “ ja atskaties un nevienu neredzi, pagaidi atstraumē ”.

Grupas stratēģija

Grupas stratēģija ir kārtība kādā tiek pievarētas krāces. Cik dinamiski to jūs varēsiet veikt ir atkarīgs no tā cik veiksmīgi jūs spējat komunicēt. Citiem vārdiem sakot, grupas dinamika ir atkarīga no komunikācijas, kas ir grupas stratēģijas pamatu stūrakmens, bet pati stratēģija ir kārtība kādā tiek pievarētas krāces. Lai nav tā, ka nobraucat krāci un sūtat ziņnesi pār trejdeviņiem kalniem saviem grupas biedriem. Piemēram, ja krāce ir ar neredzamu beigu līniju no starta, tad sarunājat, ka par tās veiksmīgu nobraukšanu jūs katram nākamajam ziņosiet ar skaņas signālu. Pirmais braucējs atkarībā no krāces sarežģītības ir jādrošina, un tad šādam signālam ir informatīva nozīme, par situāciju, bet tās jau ir detaļas, kas izstrādājas gadiem.

Nu tad beidzot pietiks tukšas muldēšanas – pie praktiskām lietām. Izlūkošana . Krāču izlūkošana nav slepena militāra operācija. Krāču izlūkošana ir upes apstākļu izpēte un kustības trajektorijas/līnijas izvēle.

 

C Braukšana un izlūkošana no ūdens ar drošināšanu no ūdens.

Šādos gadījumos tiek braukts no vienas drošas atstraumes uz nākamo, neizkāpjot no laivas. Šādu braukšanas stilu var izmantot, ja ir bumbu drošs eskimosa apgrieziens . Kas tad ir bumbu drošs eskimosa apgrieziens? Vai tas ir tad, ja uz apgāztas laivas uzmet atombumbu un airētājs arī pēc tam spēj uzcelties? Nē! Tas ir sevis paša novērtēts straumes apstākļu, psiholoģiskā stāvokļa un eskimosa prasmju kopums, kā rezultātā jūs spējat uzcelties.

 

D Izlūkošana no krasta un braukšana.

Sarežģīts un laikietilpīgs process viena braucēja drošības nodrošināšanai. Kas sākas ar krāces izlūkošanu, un lielākā kļūda parasti šeit ir tāda, ka netiek komunicēts, tiek pieņemts individuāls lēmums, kas pamatos ir pareizi, bet vajadzētu savās līniju izjūtās dalīties ar grupu, veikt straumes struktūras analīze. Dažkārt lēmums ir autoritārs, bet tas ir jāpamato – vājas drošināšanas iespējas, nogurums, tuvojas vakars, sarežģīti un laikietilpīgi sagatavoties, aukstums.

Šajā modelī jābūt iesaistītiem visiem grupas dalībniekiem – braucējs(i), drošinātāji. Laisku vērotāju nav, katrs atbild par to, lai šis brauciens būtu ideāls, cik nu viņa spēkos tas ir, sniedzot savu atbalstu, arī, piem., fotografējot, filmējot.

 

Izlūkošana no krasta:

D 1 – iepriekš izlūko lielus gabalus, vairākus km. Šāda izlūkošana nepieciešama pirmbraucienos, nezināmās, a izās un kanjonos plūstošās upēs. Jūs stājaties lielu gabalu pirms kaut kas vispār ir sācies... un novērtējat kopumā posma piemērotību, pēc tam tāpat katrs šķērslis jāvērtē atsevišķi, tam piebraucot klāt, protams, ja to var.

D 2 – jūs piebraucat katrai krācei maksimāli tuvu, ja jums ir tādas iemaņas to veikt un izlūkojat, apspriežat, liekat drošināšanu un braucat tikai šo vienīgo krāci, kas notiek pa upi uz leju, jūs neinteresē, uzdevums ir nobraukt šo un piestāt krastā. Nu nav jau tā, ka galīgi jūs neinteresē, kas notiek tālāk – pamata informācija par straumes apstākļiem ir svarīga.

Komunikācija

Kas tad ir tā sasodītā komunikācija, kuru es esmu pieminējis miljoniem reižu? Komunikācija ir vienota straumes struktūras apzīmējumu/nosaukumu, komandu, zīmju un žestu lietošana, lai raksturotu un dotu komandas krāčūdens airēšanas aktivitāšu laikā, un ne tikai. Piemērs ar “lec krastā”, kas nozīmē brauc uz krastu, vai lec atstraumē, nenozīmē, ka jālec laukā no laivas ūdenī, bet jāveic atbilstošs manevrs, vai prāmis. Šīs lietas jums ir jāizskaidro saviem līdzbraucējiem, sevišķi rūpīgi tas jāizstāsta jaunpienācējiem.

No grupas līdera taktikas ir atkarīga grupas pārvietošanās dinamika uz upes, tas, protams, atkarīgs arī no tā, vai grupas līderis pārzina šo upes posmu, bet līdz ar to šādos apstākļos, lielākoties gadījumos pārējie kopē līdera līniju, bez domāšanas un tas, ka līderis novērtējot savas spējas var ielekt “pēdējā” atstraumē pirms ūdenskrituma, bet jūs to braucat bez izlūkošanas nozīmē, ka ūdeni jūs nelasāt un nesaprotat zīmes. Jautājums ir - kur jūs bijāt kad par šīm lietām tika runāts.?

Pie komunikācijas tāpat pieskaitāma lieta ko dažkārt sauc par instruktāžu, sapulci vai lielo apspriedi (svarīgi ir, lai šajā laikā izmisuši ļaudis neslapstītos pa krastmalu, snaikstot kaklus, blenžot uz upi, bet klausītos un dzirdētu). Tātad, jūs pārrunājat loģistiku, kāda ir situācija upē, sadalāties mazākās grupās, izvēlat grupas līderus, kura pieredze zināmā mērā nosaka grupas stratēģiju, komunikāciju un grupas dinamiku. To visu jūs veicat pirms kāpjat upē. Parasti gan tas ir vislielākā haosa laiks, kāds kaut ko aizmirsis mājās, kādam gribas uz krūmiem, cits konstatē, ka žurkas pa ziemu brunča priekšā ierīkojušas midzeni un izgrauzušas dūres lieluma caurumu, cits jau ir ietērpies un bez maz jau nobraucis trīs līkumus, tas ir PROCESS!

Ja nevar sarunāties un jums kādam ir jāraksturo krāce izmantojot signālus, vispirms raksturojiet krāci – vai tā ir gara, kādi šķērši tur ir, cik sliekšņu, kurā pusē ir droša atstraume. Tālāk raksturojiet vēlamo/ jūsuprāt drošāko trajektoriju.

Tālākā rīcība - nav jāskrien izmisumā gar krastu, šausmās saķertu galvu domājot - “šausmas, kādi viļņi, kādas krāces” vai, sēžot savā laivā pirms krāces niknumā griežot zobus un murminot: “Ko tur var čammāties”, bet ir jāiet un jādarbojas, jāizlūko, jādrošina, jāfotografē. Visas šīs darbības veicinās grupas biedru savstarpēju komunikāciju, cerams, ne lamāšanos. Galvenais - neaizmirstam par komunikāciju. Jārunā laicīgi, pēc notikušā muti dzisināt nav nozīmes.

 

Cons laikā, kamēr tiek pārdzītas mašīnas atkārtojat savas iemaņas kā rīkoties ar drošības inventāru, un visu pārējo....


Klubs > Tēmas > Padomi

Lapu uztur: Inno.web