Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PADOMI

 

 

Visu laiku lasītākie padomi
Laivošana pa lēto. [9]
Inventārs. [6]
Peldlīdzekļi. Kas ir kas? [6]
Vispārējs Latvijas upju apskats. [2]
Laivā pa upēm. 80-to gadu ūdenstūrisma macību bestselleris! [22]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
No kā sastāv upe? [3]
Vispārējs Latvijas upju apskats [2]
"Zvaigžņu testi" - kas tas ir? [44]
Pacietīgu nepacietību! [8]
Kā dzīvot aukstā ūdenī [22]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Pirts

Jānis Romanovskis, 17.08.2003

Komentāri [0]

 

Pirts ir viena no ūdeņnieku prerogatīvām un iecienītākajām izpriecām. Jebkurā "nopietnā" pārgājienā bez tās nu nekādi nevar iztikt.



Nu, protams, var būt tik skarbi pasākumi, kuros pirti uztaisīt nav ne laika, ne iespēju. Šis apraksts neattiecas uz šādiem gadījumiem.


Pirts dod iespēju ne tikai nomazgāties bet arī sniedz patīkamu relaksāciju un atpūtu - kā fiziski, tā arī psiholoģiski.

Pirts taisīšanu un kurināšanu jāsāk plānot jau laicīgi - pat vēl mājās esot. Tas ir tāpēc, ka tas ir laikietilpīgs process un ne jau katri brikšņi ir piemēroti kārtīgai pirtij.
Tātad būt vai nebūt pirtij - tāds ir jautājums, ko būtu vēlams izšķirt jau mājās, plānojot pārgājiena grafiku un līdzņemamās mantas. Uz kārtīgu pirti ir jārēķina kāda pusotra diena - viena pilna diena pirts taisīšanai, kurināšanai un pirtošanai un nākošā dienā vēl pusdiena - jo pēc pamatīgas psiholoģiskas atpūtas uzreiz pārslēgties uz airēšanu ne katrs ir spējīgs un pieredze rāda, ka pēc pirts dienas (nakts) uz ūdens ļaudis parasti iziet tikai ap pusdienlaiku...


Laba pirts ir jāceļ labā un šim nolūkam piemērotā vietā. Ja maršuts ir zināms, tad vietu, kurā apmetīsieties uz "brīvdienu" varat ieplānot jau laikus. Ideāla vietai ir jābūt:
- ar pietiekošu daudzumu malkas;
- ar tīru ūdeni (ne visas upes ir tīras);
- jābūt pieejamiem piemērotiem akmeņiem krāsns kraušanai (it kā triviāli, bet ja sakrausiet krāsni no kaļķakmens vai kā līdzīga, nekas labs nesanāks - te var noderēt ģeoloģijas un ķīmijas zināšanas). Vārdu sakot, akmeņi karstumā nedrīkst zaudēt savas īpašības. Viens no piemērotākajiem ir granīts;
- jābūt pieejamiem piemērotiem kokiem slotiņu siešanai;
- skaistai;
- vēlama jauka pludmalīte, jo basām kājām dipadot pa asiem akmeņiem ne katram patīk;
- vēlami tuvumā esoši apskates objekti kurināšanas laika īsināšanai;
- jābūt skaistam laikam;
- vietai ir jābūt pietiekami nomaļai, lai jūsu izpriecas netraucētu visādi apkārtklīstoši elementi;

 

Kā redzams, kārtīga pirts nav nieka lieta.

Kad organizatoriskie jautājumi ir atrisināti, sākās galvenais - kā uztaisīt pirti?

Pirts vietu izvēlās ne pārāk tālu no ūdens. Ceļot pirti, vēlams paturēt prātā potenciālo pirtotāju skaitu.

Vissaprātīgāk ir sākt ar krāsns kraušanu un kurināšanas sākšanu - pirts ir jākurina kādas 4 stundas vai vairāk (atkarībā no pašas pirts un akmeņu lieluma, kā arī vēlamās temperatūtas) tā, ka pārējiem darbiem laika būs gana.

Krāsni krauj no akmeņiem. Apakšējo kārtu saliek no 3-4 lieliem akmeņiem, starp tiem atstājot vietu kurtuvei. Augstāk akmeņus krauj konusa veidā, līdz augšu noslēdz pilnīgi ciet. "Standarta" pirts krāsns augstums un diametrs ir ap 70-90 cm. Ja ir vēlēšanās, augšā var atstāt viena akmeņa tiesu vaļā vilkmei, ko pēc izkurināšanas aiztaisa ciet.


Malkas pirtij vajag daudz. Te nu ir tas brīdis, kad var noderēt zāģis, kas ir lielāks par fuksīti - piemēram loka zāģis. Ja pieejami ir tikai sausi skujukoku zari, kurināšanu nemaz nav vērts sākt. Ir nepieciešama kārtīga, sausa malka. Var tikai piebilst, ka labi sakurināta pirts ir silta vismaz pāris stundas.


Kamēr notiek kurināšana, jāveido pirts karkass. To taisa no piemērota resnuma un garuma kokiem, tos sasienot ar repeni. Karkasu ir vēlams taisīt tik augstu, lai tajā var piecelties stāvus. Vēlams ir arī laicīgi uztaisīt kādas sēdvietas.


Slotas sien no pieejamajiem lapu un arī skuju (kadiķi) kokiem. Katram gadījumam izvēlaties tikai pazīstamu sugu kokus, lai neuzrautos uz indīgiem vai krāsojošiem augiem.


Pirts sienas un griestus veido no plēves, blīva auduma vai kā līdzīga. Var izmantot arī telts tentu vai pašu telti un tml. Galvenais, lai materiāls būtu pietiekami blīvs. Jāatcerās tikai, ka sakurināti pirts akmeņi izdod lielu karstumu, kas var izkausēt virs tiem vai blakus esošus materiālus, tā ka ir vēlams izmantot īpaši šim nolūkam līdzi paņemtu plēvi vai audumu. Kritiskā gadījumā jumtu var uztaisīt no lapotiem zariem, sakraujot tos blīvā slānī. Pirts ieeju veido no dubulti saliktas plēves, pieslogojot to ar kādu akmeni.
Ūdeni silda turpat uz akmeņiem; ja cita trauka nav, tad zupas katlā. Kad akmeņi ir sasnieguši vēlamo temperatūru, no to apakšas izgrābj atlikušās ogles un pelnus un aizvāc prom. Parasti to dara ar bleķa airi, kaut gan to ir iespējams sadedzināt, tā ka tas ir jādara uzmanīgi. Līdztekus uzklāj jumtu un sienas, slotas rokā un uz priekšu!


Vieglu garu!



Klubs > Tēmas > Padomi

Lapu uztur: Inno.web