Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

JAUNUMI

 

 

Visu laiku lasītākie jaunumi
Campo laivu noma. [7]
Ūdens ziņas. [353]
Laivas līzingā! [29]
Campo realizē vides aizsardzības projektu Abavā. [5]
Fotogalerijas. [2]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
Ūdens ziņas [353]
Nomas inventāra sezonas izpārdošana [2]
Ūdens maratonu kauss 2015 [21]
Laivu lietas [9]
Latvijas ūdens maratonu kauss [86]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

"Zvaigžņu testi" - kas tas ir?

Agris Pētersons, 08.03.2008

Komentāri [44]

 

 

Labuma mērs vai zvaigžņu slimība?


Šis ir pēdējā laikā "aprindās kustināts" temats. Aktuāls vai ne, spriediet paši, bet turpmākajās rindās nebūs runa par dziedāšanu vai dejošanu ar zvaigznēm. Būs par latvisko - "kā es māku, tā es maunu"... nu vispār jau atšķirība nav liela.

 

Literāra atkāpe. Uzstādījums, kura vārdā nesenā pagātnē dibinājās mesiāniskas pseidosabiedriskas organizācijas, skan: Latvijā ir nobriedusi revolucionārā situācija. Apakšas vairs negrib dzīvot pa vecam un augšas vairs nevar dzīvot pa vecam. Turpmāka ūdenstūrisma attīstība Latvijā ir briesmās! Ar to nodarbojas profesionāli nesagatavoti cilvēki, notiek pašplūsma, iznīkst patriotiski kajakeru klubi, tiek manipulēts ar atkarīgu cilvēku viedokļiem, tiek piesmieta ideja utt. Pietiek ciest, laiks vīriem!

 

Neiedziļinoties programmātiskās detaļās, sekoja gaismas pils celtniecība, kuras procesā 17 elitārie krāčūdens kajakeri nolēma, ka jādara gals tumsonībai un ir pienācis laiks piešķirt pagonas krāčūdens ģenerāļiem, leitnantiem un burbuļvingra praporščikiem.

 

Nu re, par to tad arī būs šis stāsts. Par ģenerāļiem? Nē, par armiju.

 

Jau ilgāku laiku, ja tā var nosaukt periodu no 2001.gada, Campo paspārnē notiek iesācēju apmācība laivošanas lietās. Uzsākot šo darbu tajos tālajos laikos biju priecīgs atklāt, ka, pēc straujās kapitālisma celtniecības 90-jos gados, vēl bija palikuši aktīvi ūdeņnieki ar gribēšanu un varēšanu, kurus varēja iesaistīt šajā projektā. Tika radīta kursu programma divos līmeņos (par to citreiz), caur kuru šajos gados būs izgājuši jau vairāk kā 300 cilvēki, no kuriem aktīvā apritē šobrīd piedalās ap 100. Un, kaut arī no pirmsākumiem mūsu lozungs ir "drošība un iesaistīšana", visus šos gadus auditorijā ir skanējuši pavisam eksistenciāli jautājumi no sērijas - vai mums par to būs kāds papīrs? Vai es tagad būšu īsts ūdenstūrists... ?

 

Jā, un tāpēc nav brīnums, ka pieaugot iesācēju paaudzei, atbrīvošanās no mammas pupa sanāk tāda komplicēta padarīšana, jo pases nav izsniegtas. Ir nepieciešama motivācija, patstāvība, iniciatīva, atbildības uzņemšanās un daudzas citas lietas, bez kurām lietas nerullē. Bet airētāji, savā vairākumā, nav profesionāli sportisti vai treneri, tiem ir savi darbi un savas rūpes. Airēšana ir vaļasprieks un tas ir normāli, bet pienākumi apgrūtina. Tāpēc domāju, ka visas apvienības, kuru spilgtākā izpausme ir nomainīt atsevišķu indivīdu "neko nedarīšanu" ar sabiedrisku "kopā neko nedarīšanu", nebūs vezuma vilcējas.

Tomēr, es gribētu apgalvot, ka ir simboli un ārēji apstākļi, kuri spēj iekustināt iniciatīvu pat tur, kur tās nekad nav bijis, tāpēc sliecos uzskatīt, ka pozitīvs ir viss, kas dod rezultātu. Šajā kontekstā iznāk atgriezties pie pagonām un zvaigznēm... kā motivācijas un attīstības dzinuļa.

 

Piemēram, vēsturiski, padomijā, bija upju kategorijas, pēc kurām sprieda par braucējiem. Nopeldēji uz plosta pa Katuņu - še tev pieci, smailē pa Amatu - še tev divi. Iesaisti vēl divus - še tev trīs. Nu kā īstā piramīdā! Un lietas rullēja, jo nav svarīgi kāda ir sistēma, svarīgi ir, lai būtu sistēma!

Jaunākos laikos, kad apjausta šādas mērauklas bezjēdzība no vienas un Latvijas upju resursu nabadzība no otras puses, skati vēršas rietumu virzienā. Tiem, kam laivošana sākusies pēc interneta ieviešanas, atklāsmes par lietām ir daudz spilgtākas, tāpēc nevaru pārmest laimes lāča gaidīšanu no meža otras puses, bet racionālais paliek - ar autoritāti piešķirta atšķirības zīme - simbols ietekmē attieksmi, veicina atbildības sajūtu, rosina iniciatīvu. Pēteris daudz labāk jūtas kā "3. zvaigznes airētājs Pēteris" nekā vienkārši Pēteris, kuru kā labu braucēju pazīst Jānis, Juris un Anna. Jo šie mazie nav autoritātes, bet zvaigznes piešķir autoritātes.

 

Jautājums paliek tikai viens. Kas ir autoritāte?

 

Gara tēma. Ir vismaz 2 atbildes. Viena no tām - latvietim autoritāte nav latvietis. Uz šo noti visi latvieši ātri var vienoties. Tā tas notiek, un "elite" lēma, ka Latvijā būs aprobēt BCU (British Canoe Union) kvalifikācijas modeli.

Tur pavisam ir piecas "zvaigznes" - trīs nominācijas braucējiem, divas līderiem. Kāpēc ne?!  Normāla autoritāte, tiesa ne bezmaksas...

Kaut kā sanāca, ka šis aprobēšanas darbs, ko elite "iešķieba" Atvaram pa daļai jau bija sadarīts pagājušajā gadā un gaidīja kad to iestrādās kursu struktūrā, tāpēc tagad ceru, ka sabiedriskā lietderība no manas šābrīža pareizās konjunktūras izpratnes palīdzēs kopīgiem spēkiem sistēmu arī iedzīvināt. Tomēr, pirms pievēršamies konkrētām zvaigžņu lietām, īsi nokomentēšu neapgaismotajiem ar ko tas viņiem draud un kam, galu galā, tas viss ir vajadzīgs.

 

Iesākumā daži FAQ (biežāk uzdotie jautājumi):

J: Vai es varēšu braukt pa upi, ja nebūšu sertificējies?

A: Jā!

J: Vai manas tiesības braukt pa upi jebkādā veidā būs ierobežotas, ja nebūšu sertificējies?

A: Nē!

J: Vai ir taisnība, ka Eiropas upēs nesertificētos laivotājus nelaiž?

A: Nav taisnība!

J: Vai Atvars mani ņems grupā, ja viņs zinās, ka māku braukt, bet man nebūs zvaigznītes?

A: Ņems!

J: Man gribas braukt vienā grupā ar vienu džeku, bet viņš saka ka kvalifikācijas testi ir baigi svarīgi un arī pats ir baigi svarīgs. Vai gadījumā, ja testu neesmu nokārtojusi man nespīd tikt līdzi?

A: Spīd, arī džekiem ir jāaizpilda autobuss...

J: Vai es varēšu vadīt grupu, ja man nebūs papīru?

A: Jā, ja līdzbraucēji tev uzticas.

J: Vai es varēšu pasniegt laivošanas kursus, ja man būs zvaigžņu papīri?

A: Nē, ar to nepietiek!

J: Mēs vienmēr braucam savā grupā, vai tagad mums būs jāņem līdzi sertificēts vadītājs?

A: Nē!

J: Es nesen Amatas krastā paaugstināju kategoriju, vai man tagad zvaigznītes dos?

A: Atslābsti! Dos, ja taru ar zvaigznītēm neatstāji pie upes.

 

Varētu turpināt, jo jautājumi rodas. Viens no tiem: Kāda tad vispār pī, jēga pī?

Ir 2 veidu jēgas:

 

1) Opijs tautai vai tās daļai... t.i. paliek labāk ap dūšu! Nu var taču būt, ka neveicas darbā vai ģimenē, iestrēgusi karjera, ir problēmas - mazums kas dzīvē notiek, bet te cita pasaule, visi redz, ka neesi zemē metams čoms, māk airēt un lēkt no ūdenskrituma, ir sasniegumi, atzinība arī, tagad arī pagonas būs. Tādu cienīs arī tie, kuri neko nesaprot no laivošanas - simboliem spēks! Forši. Labas domas ceļ! Varbūt tāpēc arī citās lietās sāks iet labāk un visiem prieks. Ja prieks visiem, tātad jēga ir, vai ne?

Tātad pirmais labums - opijs, jeb krīzes profilakse. Sociāls labums.

 

2) Racionālais aspekts. Ļoti diskutabls šaurā airētāju diasporā no 100 cilvēkiem, kuri katrs katru pazīst, tomēr, iepriekš piesauktās attīstības vārdā, racionālais aspekts nemaz nav zemē metams. Airētāju skaits aug, un, kā izteicās vecmeistars JānisR, nevienam nav uz pieres uzrakstīts, ka "viņš nemāk tikt atstraumē..." vai kaut kā tā.

Nu lūk - lai minimizētu problēmas komercgrupās un grupās ar savstarpēji mazpazīstamu sastāvu, kur vieni burkšķ par citu tizlumu un savu brīvdienu ķēzīšanu gliemeža tempu dēļ, ir pavisam racionāli prasīt, lai grupās organizētu viena līmeņa braucējus. Tāpēc kāda vispārpieņemta olekte ir riktīgi laba lieta. Tā ja. Ja pienāks brīdis, kad mums būs jaunie, nepazīstamie braucēji un tie stāvēs rindās pie daudzajiem grupu vadītājiem, tad papīru vērtība būs reāls fakts. Bet mēs taču uz to ejam, vai ne?

Pie racionālā aspekta jāpieskaita arī pozitīvais, ko jebkura sistēma sniedz kursu vadītājiem. Tas štrunts, ka Latvijas ūdeņu resursi izbeidzas pie otrās zvaigznītes, toties ir iespēja strukturēt vairākas kursu grupas :). Atskatoties nesenā pagātnē varu tikai uzjautrināties par pašu mēģinājumu iesācējiem skaidrot lietas, kuras pēc BCU nav jāzin pat trešajā līmenī. Un šajā ziņā prakses atziņas ar teoriju, ko sniedz BCU iet roku rokā - BCU programmu sadalījums daudz labāk atspoguļo zvaigžņu kandidātu iespējamo progresu no apmācības reizes uz reizi un vadoties no treniņa stundu skaita.

 

Interesenti var iepazīties ar BCU klasifikatora latviskoto versiju, ciktāl tas attiecas uz personīgas prasmes līmeņiem, aizejot uz šo saiti.

Var pieņemt zināšanai, var uzzīmēt sev nākotnes vīzijas, un domāt cik zvaigznes pašam un cik sašam, bet tas pagaidām arī viss. BCU ir BCU un Latvija ir Latvija. BCU var pievienoties (tikai naudas jautājums šodien un nākotnē, visiem kopā un katram atsevišķi), var ņemt BCU kā paraugu nacionālai sistēmai, jau iepriekš apzinoties, ka Latvijā mēs skaitīsim tikai līdz 3.

 

3 zvaigznītēm, es domāju, jo nav un nebūs braucēju masas, kas ekonomiski attaisnotu jebkādu skolu, kas bez vecākajiem leitnantiem spētu producēt arī kapteiņus un ģeneralisimusus. Diemžēl. Nē, ne jau tāpēc ka tādu nav un nebūs, bet gan tāpēc, ka nav jāizgudro divritenis. Ja kādam tas ir vajadzīgs, var nomaksāt BCU biedra maksas, iziet kādus Austriešu apsteidzošos kursus (tādu pietiek) un aiziet! Jau šodien. Maksā un saņem - bauda par saprātīgu cenu.

 

Tomēr, atgriežoties pie pozitīvās nots un Latvijas, saistībā ar iespēju iedzīvināt strukturētu kvalifikācijas sistēmu, būs jāatrisina vēl viens jautājums (pieņemot, ka BCU būs vecākais brālis, bet naudu viņiem nemaksāsim vis). Tas ir jautājums par kontrolieriem vai assesoriem, nemaz nezinu kā latviski - teiksim "komisāriem", kas izvērtēs un apliecinās kandidātu prasmes. Un šajā sakarā Campo ir priekšlikums laivotāju auditorijai.

 

Kā pirmo soli - izsludināt un īstenot nulles deklarāciju trīs zvaigžņu līmenim - būtībā pirmajam līmenim, kurā kaut kas tā pa īstam ir jāmāk... Kāpēc? Tāpēc, ka:

1) šis pēc BCU ir personīgās prasmes minimums 1 un 2 pakāpes komisāriem,

2) Latvijā citi līmeņi šobrīd nav aktuāli,

3) tas godīgi un objektīvi atspoguļo esošās tradīcijas, kvalifikāciju, pieredzi un mantojumu,

4) būtu pilnīgs idiotisms teikt angļiem, ka latvieši tikai šogad nokāpuši no koka...

 

Vairāk nav nepieciešams, jo viss, kas ir virs 3 zvaigznēm, ir pietiekami nopietni, lai uz to tiektos un gatavotos tikai sagatavoti un motivēti cilvēki, kas zinās kapēc to dara un par to arī maksās. Savukārt vienas un divu zvaigžņu pretendenti nav tā airētāju grupa, kas varētu spriest vai viņi kaut kam vispār atbilst.

Tajā pašā laikā, piemēram, pēc 0-les deklarācijas uz vienu gadu mums būtu sabiedriskie "komisāri", kas varētu dot savu artavu sistēmas izveidē, vai saņēmuši atzīstošu satisfakciju, vismaz nepretotos... Un laiks rādīs, kas attīstīsies un reāli strādās un kas paliks malā.

 

Kas šajā kontekstā ir nulles deklarācija? Iedomājos to šādi. Tiek noteikts laiks, līdz kuram interesi izrādījušie laivotāji var pieteikties un apgalvojuma formā pateikt: "Es domāju, ka spēju izpildīt 3 zvaigžņu testu!" Viss! Pārbaude nav nepieciešama. Iespējams, kāda rakstriska forma nenāktu par skādi, bet tās ir detaļas.

Pieteiksies lohi? Ispējams, bet nedomāju, ka redzēsim šajā sarakstā daudz nepazīstamu vārdu un arī no tā arī nevajadzētu baidīties. Laiks visu noliks vietā, arī kļūdas.

Nu ko, pētam trešo pakāpi?

 

Šoreiz pietiek, turpmāk vēl! Laiks iznīcinošiem komentāriem :)


Klubs > Tēmas > Jaunumi

Lapu uztur: Inno.web