Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

DISKUSIJAS

 

 

Kādam jābūt ūdenstūrismam Latvijā?

Komentāri

 

1..10 | 11..20 | 21..30 | 31..40 | 41..50 | 51..60 | 61..70 | 71..80 | 81..90 | 91..93

  << Atpakaļ uz diskusijām

 

Agris

09.12.2002

21:13

Neesmu eksperts atkritumu struktūras jautājumos - kas ko patērē un ko ved līdzi, bet iepr. viedoklim nevaru piekrist (attiecībā uz t.s. UT nevainību), kaut arī ļoti gribētos :). Ilustrācijai: Abavas posmā Renda - Venta ir vismaz 10 nometnes vietas, kurās no krasta ar auto piebraukt nevar vispār, bet atkritumu kaudžu utilizācijai būtu nepieciešams vismaz viena auto krava no katras vietas. Ja autotūristi atkrīt, tad jautājums no kurienes tās čupas uzradās? Sanāk tā pati ""kopus cūka"" kura nekā nebarojas. Vainojot vienus, otrus vai trešos pie risinājuma nokļūt nevar. Kādam šie atkritumu jautājumi ar laiku būs jarisina tik un tā un tam KĀDAM būs pilnīgi vienalga kurš ir šo atkritumu īpašnieks, jo samaksa būs par tonnām jeb km, jeb vai kā savādāk...
Bet uzreiz teikšu ka sapnis par mežonīgo (precīzāk, neskarto) upi Latvjā jau šodien ir tikai ilūzija. Uz upēm ir HESi, bet krastos ir mēsli... :(. Bet vispār šī ir cita tēma :) Kā tur palika ar to īsteno UT?

blondais

10.12.2002

10:55

Jā, acīmredzot mans viedoklis ir nepareizs,ja to attiecina uz šiem,pasīvā ut piekritēju tik iecienītiem maršrutiem.Bet Vārtājā,Bārtā unVentā(līdz Skrundai)situācija ir savādāka.Par neskarto upi-ir bet tās pēc šeit atrodamā upju klasifikatora iedalītas;maniac;upju klasē/ha-ha..

Normunds (VX)

10.12.2002

11:20

Aktīvais tūrisms jebkurā variācijā - ūdens..., kalnu..., velo..., kāju... - ir piedzīvojums. Nez kādēļ daudzi to aizmirst. Tiklīdz sākas runas par kategorijām, cienītie, Jūs attālināties no piedzīvojuma un sākat vairāk domāt par sportu. Vai 6. kategorijas upe ir lielāks piedzīvojums, nekā 1. kategorijas upe? Esktrēmāks noteikti, bet vai lielāks... Kā nu kurā gadījumā... Kalnu upes iekarošana labiekārtotajā un civilizētajā Austrijā noteikti būs garlaicīgāka par vienu kārtīgu stiepienu cauri Sibīrijas neskartajiem plašumiem, pat ja tur nebūs nevienas nopietnas krāces...
Kas ir piedzīvojums Latvijā? Tā taču ir mežu zeme! Manuprāt, jo vairāk upē ir koku, bebru nedarbu utt., jo interesantāk (šeit vēsturiski ieciklētie smaiļotāji un pūšļotāji iebildīs, ka labāk tomēr pašapmierināties kādā no niecīgajām Latvijas dižupju krācēm). Nu, nav nekā garlaicīgāka par Latvijas ""pērlēm"" - Abavu, Salacu, Gauju... Lai viņas paliek piknikotājiem. Pārāk sterils tas brauciens. Nekāda piedzīvojuma.
Mums ir te ir vairāki simti itin braucamu upju. Var taisīt visādas sasaites ar pārnesieniem, var braukt pret straumi... Tas, starp citu, ir vēl viens mīts, ka jābrauc tikai pa straumi. Kāpēc? Latvijas 0.5-1. kategorija pilnīgi pieļauj braukšanu jebkurā virzienā. Izņemot palus un pūšļus, kas tiešām ir nolemti ""līganai slīdēšanai pa straumi""... Un HES-i pārsvarā ir tieši uz lielajām, piknikotāju upēm.
Summējot to visu: rokas nost no Latvijas mazajām, mežonīgajām un koku piegāztajām upelēm. Aizmirstiet par upju tīrīšanu (tas viss ir dabiski!). Aizmirstiet par garlaicīgajām gaujām, abavām. Ieberzieties vienā kārtīgā mežainās Latvijas grāvītī. Virziens nav svarīgs... Tiekamies piedzīvojumos :)
Normunds
VX

JānisR

10.12.2002

11:38

to Normunds
nu, turēšu tevi pie vārda :)
Līgatne būs tikai iesildīšanās
Labvēlis.

Agris

10.12.2002

17:42

Normundam: Tūrisms, sports, piedzīvojums - nešaubos, ka ir iespējams atrast parametrus pēc kuriem to visu iedalīt, iespējams, tas ir slikti, iespējams, nemaz nav vajadzīgs. Vai tā ir? Kas tavuprāt veido īstu piedzīvojumu? Kāds ir piedzīvojumu mērs? Kad piedzīvojums ir labs?
No rakstītā nav skaidrs, jo sekojot domai nonākam pie slēdziena, ka piedzīvojums ir viss, kas ar subjektu notiek dabīgi, pie noteikuma, ja subjekts pats ir procesu inicializējis. Visa dzīve ir viens liels dabīgs piedzīvojums, kurš var notikt jebkur, jebkad, visu iespējamo ārējo ietekmju rezultātā. Ja nav mēra, tad nav par ko spriest, jo vērtību skala katram cita, iespēju robeža tāpat un izjūtu spilgtums arī.
Ko gribu pateikt? To, ka nepiekrītu teikumam Nr.1 kā definīcijai. Piekrītu, ka piedzīvojuma moments, jeb precīzāk izsakoties, ar aktivitāti saistīto riska un pārsteigumu elementu kopa, kura rada katram aktivitātes veidam raksturīgās piedzīvojuma izjūtas, ir viens no minēto aktivitāšu elementiem. Bet nekad nav otrādi. Piedzīvojuma elements nekad nedefinē aktivitāti, jo pretējā gadījumā jebkuru piedzīvojumu situāciju izraisījusī tizlība kļūst par kvalitāti, kas definē meistarību (piemēram).

Agris

10.12.2002

19:36

Turpināšu iesākto domu par piedzīvojuma “labumu” griezumā par to vai ekstrēmāks piedzīvojums ir lielāks piedzīvojums.
Faktiski jautājums ir par to vai piedzīvojums ir objektīvi mērāms un līdz ar to, salīdzināms. Varētu teikt jā, piedzīvojums ir mērāms, tomēr tā uztveres spilgtums ir pilnīgi individuāla būšana, kas ir un paliek neatņemama piedzīvojuma komponente. Piedzīvojums mainās, mainoties subjekta prasmēm, iemaņām, pieredzei utt., tikai šie lielumi – piedzīvojums (sašaurinātā izpratnē izjūtu intensitāte pie noteikta kairinājuma) un prasme, šķiet, ir apgriezti proporcionāli. Līdz ar to nominācija “piedzīvojumu meistars” ir vairāk emocionāli piesātināta kategorija nekā mērāms un sasniedzams lielums.
Mēģināšu domu pamatot ar sarežģītu analoģiju.
Katrai aktivitātei, lai cik tā nebūtu kompleksa, piemīt raksturīgās stihijas. Ūdens kā tāds un tā turbulentās plūsmas ir ūdenstūrisma aktivitātei raksturīgās stihijas, lavīnas – alpīnisma šausmas utt. Šo stihiju var būt daudz arī vienas aktivitātes/pārgājiena ietvaros. Stihijas ir kvantitatīvi mērāmas. Nu kaut vai tās raksturojas ar risku, kādam sevi pakļauj subjekts nonākot saskarsmē ar šo stihiju, teiksim no 0 līdz 1, kur 1 – nekāda riska, 0 – garantēts letāls iznākums...:( saliksim šos riskus stabiņā un iegūsim risku matricu. Reālā dzīvē šīs vērtības nekad nav tieši 1 vai 0.
Otrā matricā sarindosim subjekta prasmes saskarsmē ar šīm stihijām: 0 – nekāda prasme, 1 – ideāls profesionālis. Piemēram, stihija “gluds ūdens” un prasme peldēt: mākam peldēt – 1, nemākam – 0. Viekāršības labad abstrahējoties no tā ka šie lielumi ir funkcija arī no tādiem parametriem kā laiks, temperatūra, prasmes pielietojuma intensitātes un daudziem citiem, pārejam pie paša procesa – piedzīvojuma sāls un jēgas.
Ja uzstādītās matricas sareizināsim, iegūsim “piedzīvojumu” matricu :).
Ir skaidrs, ka 0-les rezultātam tuvs piedzīvojums pareizāk būtu saucams par traģēdiju, bet 1 arī nav nekāds piedzīvojums, jo determinētā iznākumā iztrūkst tas, ko mēģinam saukt par piedzīvojumu elemetu. Starpvērtības no 0.0x līdz 0.9x veido dažādas izjūtas: vienaldzība, prieks, sajūsma, asas izjūtas, bailes, sāpes, traumas, invaliditāte... ceru, ka publika pievienosies domai, ka kārtīgam piedzīvojumam vajadzēt trāpīt robežās no prieka līdz bailēm, bet izejot no augšminētā aprēķinu modeļa, šādu rezultātu var iegūt mainot gan apstākļus (stihiju), gan prasmes. Kur vienam asas izjūtas, tur otram pilnīga garlaicība. Ja pieņemam par normālu subjekta vēlmi sevi pilnveidot 0->1, tad pašai piedzīvojumu kvalitātes uzturēšanai laikā būs nepieciešama apstākļu sarežģīšana 1->0.x. Tādejādi, pat nerunājot par sportu, nonākam pie šķēršļu (stihijas, apstākļu) sarežģītības kvantificēšanas/kategorizēšanas un vienlaicīgi pie atzinuma, ka piedzīvojums iespējams vienmēr un pastāv pavisam citā dimensijā neatkarīgi no kategorijām u.c. kvantifikatoriem. Ja dažiem piedzīvojuma izjūtu sasniegšanai Latvijā nepieciešams 1.kategorijas ūdenstūrisma pārgājiens ar sastopamajiem 6.kategorijas šķēršļu elementiem – pārnesieniem, koku krāvumiem, purviem, tad tas ir iespējams, lūdzu, kaut arī nedaudz pavelk uz mazohismu. Bet tikpat iespējams ir krimināls piedzīvojums Latvijas “pērlēs” Gaujā un Abavā, ja prasmju matricā spēja noairēt taisni pa gludu ūdeni tiecas uz 0. Ja esam konsekventi – “pērļu ekstrēmismu” Latvijā izslēgt nedrīkst :)

Kristaps (arī VX)

11.12.2002

18:52

Nu piedzīvojums manuprāt ir iespējams arī uz kaimiņu mājas jumta... Tas par tām Normunda minētajām Austrijas upēm. Un es varu piekrist Agrim, ka piedzīvojums mums katram veidojas savādāk. Man personiski, gribu to vai ne, tas ir saistīts ar kategorijām, jo vieglu kategoriju kalnu gājieni jau sen pārstājuši kļūt par ""īsto"" piedzīvojumu, nu prasās pēc kaut kā sarežģītāka. Un to sarežģītāko var atrast gan tepat līdzās - civilizētajā pasaules daļā, gan arī tālu tālu, protams, ka otrajā gadījumā piedzīvojums būs arī jau tajā tāluma apstāklī vien. Tā kā neteorizēsim, bet ķersimies pie praktiskām lietām - ko mēs visi varam iesākt ūdenstūrisma labā? Tā lai kazas paliek dzīvas un vilks arī...:)

Agris

11.12.2002

19:14

Jānis R. teica ka UT ir hobijs. Mēs te mēģinam saprast vai tā ir un, ja tas ir hobijs, tad neko daudz iesākt nevar. Te ir jāmeklē tā interese, kāda ir citiem UT hobijistiem. Vai šiem gribas vairāk ļaužu ūdenstūrismā? Ja paliek par daudz, skat, piedraņķo krastus, tāpēc varbūt labāk nelielā skaitā, pa kluso...
Būtu interesanti uzzināt kāds varētu būt gribētās attīstības mērķis, jeb kuras būtu tās idejas kas vienotu kaut kam (kam?)?

hehe

12.12.2002

14:56

Nu bļin vi dajotje!
Enšteins smadzenes samežģītu:)))
Gala mērķis varētu būt visas Latvijas atpūšļotizācija un pilnīga kanoeizācija.;)
hehehe
Negribās neko nopietnu raxtīt, tik un tā noriesiet. Bet lai kaut kas būtu, ir kaut kas jādara. Izvest UT tādā līmeni kā 70-ajos -tāds varētu būt mērķis. Bet kurš to izdarīs? Un vai kādam tas vispār ir vajadzīgs?
Agri!
Beidz jaukt UT ar laivotājiem un pārējiem šmuļiem. Ūdensturisti, lai vai kādā daudzumā brauktu- mēslu čupas aiz sevis neatstāj.
Pat ja cilvēks brauc pa 6 kat. upi un nometnes vietā aiz sevis atstāj drazas, viņš ir laivotājšmulis un nav nekāds ūdenstūrists. Uz upes tādam nav ko darīt.
UT ir slimība. :) ) ) ) Ja gribat uzzināt simptomus un stadijas- rakstiet man privāti.

Agris

12.12.2002

17:38

A. Pasakiet man vienreiz lai man arī ir skaidrs kādi ir slimības simptomi :) un kā tie pielīp?
B. Ko darīt, ja simptomu nav, bet uz upes subjekts ir? Vai izdalīsim šamajiem svītrainus uzsvārčus ar uzrakstu ""miskastnieks ar atļauju apmesties asfaltētos laukumiņos""?
C. Nosauciet trīs labas īpašības UT 70-tajos, kurām šodien vajadzētu līdzināties vai kuras vajadzētu restaurēt. Tā kā 2x vienā upē neiekāpsi, rodas jautājus: ko tas dos?

 

1..10 | 11..20 | 21..30 | 31..40 | 41..50 | 51..60 | 61..70 | 71..80 | 81..90 | 91..93

  << Atpakaļ uz diskusijām

 

Pievienot jaunu komentāru

Autors:

E-pasts (neobligāti):

 

Komentārs:

Lapas administrācija nepieciešamības gadījumā patur tiesības slēgt pieeju rakstīšanai diskusijās no atsevišķām IP adresēm, kā arī dzēst bezjēdzīgus vai nekādā veidā ar diskusijas tematiku nesaistītus komentārus. Komentāru saturs pauž to autoru viedokli.


Klubs > Diskusijas > Dažādi

Lapu uztur: Inno.web